Paaudze
Paaudze kopumā ir visi cilvēki, kas dzimuši un dzīvo aptuveni vienā laikā.[1] Paaudzes vidējais laika periods parasti ir 20–30 gadi. Tas ir laiks, kad vienas paaudzes cilvēki piedzimst un izaug, kļūst par pieaugušajiem un sāk radīt paši savus bērnus.[2] Radniecībā paaudze ir strukturāls termins, kas apzīmē vecāku un bērnu attiecības. Bioloģijā paaudze nozīmē arī bioģenēzi, reprodukciju un vairošanos.
Paaudze ir arī sinonīms cilvēku grupai pēc dzimšanas/vecuma demogrāfijā, mārketingā un sociālajās zinātnēs, kur tā nozīmē "cilvēkus noteiktā populācijā, kuri noteiktā laika periodā piedzīvo tos pašus nozīmīgus notikumus".[3] Šajā nozīmē termins paaudze, kas pazīstams arī kā sociālās paaudzes, tiek plaši lietots populārajā kultūrā un ir socioloģiskās analīzes pamats. Nopietna paaudžu analīze sākās 19. gadsimtā, pateicoties pieaugošajai izpratnei par pastāvīgu sociālo pārmaiņu iespējamību un idejai par jaunatnes sacelšanos pret iedibināto sociālo kārtību.
Ģimenes paaudze
[labot | labot pirmkodu]Ģimenes paaudze ir cilvēku grupa, kas veido veido vienu posmu pēcteču izcelsmē no senčiem.[4] Attīstītajās valstīs vidējais ģimenes paaudzes garums ievērojami pārsniedz 20 gadus un dažās valstīs ir sasniedzis pat 30 gadus.[5] Paaudzes garuma palielināšanos no 18. gadsimta beigām līdz mūsdienām veicinājusi industrializācija, urbanizācija, vēlāka pirmā grūtniecība, sociālie faktori, piemēram, IKP un valsts politika, globalizācija, kā arī sieviešu izglītības līmenis.[6] Turpretī mazāk attīstītajās valstīs paaudzes garums ir maz mainījies un saglabājas ap 20 gadiem.[5][7]
Sociālā paaudze
[labot | labot pirmkodu]Sociālās paaudzes ir cilvēku grupas, kas dzimušas vienā laika diapazonā un kurām ir līdzīga kultūras pieredze.[8] Sociālās paaudzes idejai ir sena vēsture, un to var atrast jau senajā literatūrā,[9] taču līdz 19. gadsimtam tā nebija guvusi tādu nozīmi, kādā to lieto mūsdienās. Pirms tam jēdziens "paaudze" parasti attiecās uz ģimenes attiecībām, nevis plašākām sociālām grupām. 1863. gadā franču leksikogrāfs Emīls Litrē definēja paaudzi kā "visus cilvēkus, kas sabiedrībā konkrētajā laikā pastāv līdzās".[10]:19
19. gadsimtā vairākas tendences veicināja jaunu ideju par paaudzēm, par sabiedrību, kas sadalīta dažādās cilvēku kategorijās pēc vecuma. Šīs tendences bija saistītas ar modernizācijas, industrializācijas vai rietumnieciskuma procesiem, kas mainīja Eiropu kopš 18. gadsimta vidus. Līdz 19. gadsimta beigām Eiropas intelektuāļi bija noskaņoti domāt par pasauli paaudžu izteiksmē.[10] Viens no svarīgākajiem faktoriem, kas veicināja mentalitātes maiņu, bija sabiedrības ekonomiskās struktūras maiņa. Vēl viens svarīgs faktors bija tradicionālo sociālo un reģionālo identifikāciju sabrukums. Cilvēki arvien vairāk uzskatīja sevi par sabiedrības daļu, un tas veicināja identificēšanos ar grupām ārpus reģionālām robežām.[10] Ogists Konts bija pirmais filozofs, kurš mēģināja sistemātiski pētīt paaudzes. Savā darbā Cours de philosophie positive Konts norādīja, ka sociālās pārmaiņas nosaka paaudžu maiņa un jo īpaši konflikti starp secīgām paaudzēm.[11] Citi nozīmīgi 19. gadsimta teorētiķi bija Džons Stjuarts Mills, Vilhelms Diltejs, Martins Heidegers.
Nozīmīga personība paaudžu pētījumos bija arī sociologs Karls Manheims. Viņš izstrādāja paaudžu teoriju savā 1923. gada esejā The Problem of Generations. Manheims uzsvēra, ka sociālo pārmaiņu ātrums jaunatnē ir izšķirošs paaudžu veidošanās procesā un ka ne katra paaudze sāks sevi uzskatīt par atšķirīgu. Strauju sociālo pārmaiņu periodos paaudzei ir daudz lielāka iespēja attīstīt saliedētu raksturu. Viņš arī uzskatīja, ka varētu pastāvēt vairākas atšķirīgas apakšpaaudzes.[3]
Starppaaudžu trauma
[labot | labot pirmkodu]Gan sociālo paaudžu, gan arī ģimeņu paaudžu sakarā tiek runāts par starppaaudžu traumām, ar ko tiek saprastas psiholoģiskas traumas, kuras tiek pārnestas no paaudzes paaudzē, ietekmējot arī bērnus un bērnubērnus, pat ja tie paši nav bijuši pakļauti konkrētajai traumatiskajai pieredzei. Tieši šādas traumas var veidot ievērojamu daļu no vairāku paaudžu kopīgās sociālās atmiņas un identitātes.
Atšķirīgas nozīmes
[labot | labot pirmkodu]Termins "paaudze" bieži vien tiek lietots arī tehnoloģijā, lai raksturotu kādas ierīces attīstību laikā. Katra nākamā paaudze ir iepriekšējās paaudzes uzlabota, pilnveidota versija. Parasti nelielus uzlabojumus sauc par modifikāciju, un tikai kardinālas izmaiņas tiek nosauktas par jaunu paaudzi. Tās konstrukcija var arī būt izveidota pilnībā no jauna, nebalstoties uz iepriekšējās paaudzes bāzi, bet saglabājot iepriekšējo funkcionalitāti (iespējams, arī papildinātu). Piemēram, vienam automašīnas modelim var būt vairākas paaudzes, kur katra nākamā paaudze ir uzlabota iepriekšējas paaudzes automašīna.
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ «Definition of Generation». Oxford Advanced Learners' Dictionary.
- ↑ «Generational Insights and the Speed of Change». American Marketing Association (angļu). 2022-06-30. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021-04-11. Skatīts: 2024-07-26.
- 1 2 Pilcher, Jane (September 1994). "Mannheim's Sociology of Generations: An undervalued legacy". British Journal of Sociology 45 (3): 481–495. doi:10.2307/591659. JSTOR 591659.
- ↑ «Generation». Miriam-Webster. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 5. septembris. Skatīts: 2013. gada 22. jūlijs.
- 1 2 Organisation for Economic Co-operation and Development (OECD) Social Policy Division Arhivēts 2 March 2018 Wayback Machine vietnē. SF2.3: Mean age of mothers at first childbirth. Retrieved 15 April 2011.
- ↑ Biniam Egu Bedasso. «Investing in education as a means and as an end: exploring the microfoundations of the MDGs». United Nations Economic Commission for Africa, March 2008. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 1. jūnijs. Skatīts: 2016. gada 6. februāris.
- ↑ Mathews TJ, Hamilton BE. Arhivēts 25 November 2017 Wayback Machine vietnē. Delayed childbearing: More women are having their first child later in life. NCHS data brief, no 21. Hyattsville, MD: National Center for Health Statistics. 2009. Retrieved 14 April 2011.
- ↑ k Mannheim. Essays on the Sociology of Knowledge. London : RKP, 1952.
- ↑ Biggs, Simon (2007). "Thinking about generations: Conceptual positions and policy implications.". Journal of Social Issues 63 (4): 695–711. doi:10.1111/j.1540-4560.2007.00531.x.
- 1 2 3 Robert Wohl. The generation of 1914. Cambridge, Massachusetts : Harvard University Press, 1979. 203–209. lpp. ISBN 9780674344662. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 18. jūnijs. Skatīts: 2020. gada 31. oktobris.
- ↑ «Hans Jaeger. Generations in History: Reflections on a Controversy. Translation of "Generationen in der Geschichte: Überlegungen zu einer umstrittenen Konzeption," originally published in Geschichte und Gesellschaft 3 (1977), 429–452. p 275.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 17. novembris. Skatīts: 2010. gada 10. oktobris.
|
