Pārcēlājs Kristaps un Daugavas staigātāji

Publicēts Uncategorized. Birkas: . Leave a Comment »

Kuŗas valsts dzīves līmenī kuŗš Latvijas novads ir


Paturpinot pašvaldību dzīves līmeņa sēriju — starptautiski salīdzinājumi. Ir paņēmiens, kā uzskatāmi paskaidrot kādas valsts reģionu dzīves līmeni: pateikt, kuŗā valstī ir tāds pats dzīves līmenis kā attiecīgā reģionā. Latvijā līdz 2023. gadam tika apkopotas ziņas par pašvaldību kopproduktu, taču tik sīkās vienībās tas nerāda patieso dzīves līmeni.

Par laimi, bez tā var iztikt — var izlīdzēties ar pašvaldību pamatbudžeta nodokļu ieņēmumiem. Par 2024. gadu, jo par 2025. gadu valstu IKP nav vēl salēsts. Var, protams, piekasīties pamatoti norādīt, ka tāda metode ietveŗ vairākus pieņēmumus, tomēr pārskatu sniedz. Katras pašvaldības līmeni izdala ar Latvijas caurmēru (piemēram, Māŗupes novada 2166 € ir 171% no 1263 € caurmēra), tad iegūto dalījumu pareizina ar Latvijas IKP/iedz. līmeni un skatās, kuŗai valstij iegūtais skaitlis vistuvāk. Latvijas caurmērs pa vidu starp Antigvu un Barbudu un Ungāriju, starp citu. Pasaules līdzinieku karte ir tāda, klikšķiniet, skatiet un baudiet:

Image

Tuvā Pierīga tīri cienīgi Italijas-Spānijas-Japānas līmenī. Toties tas, ka Rīga — Latvijas galvaspilsēta! — ir Igaunijas caurmērs, nemaz nav tīkami. Lērums dienvidzemju, uz kuŗām gribētos aizbraukt, nepilnas stundas attālumā. Olaines novads vistuvāk ne tikai Antigvai un Barbudai (Barbuda laikam Jāņupes dārziņi, kas tikai mežiem, ne ceļiem savienoti ar pamatterritoriju), bet arī Latvijas caurmēram. Rēzekne gluži kā Krievija, tak Valkas un Kuldīgas novads arīdzan ar savu Maskavu un savu nomali. Krāslava pēdējā kā Dominikana, bet otrpus robežas Haiti.

Dzīves līmenis pašvaldību griezumā 2025. gadā


Pa gadskārtu pienācis brīdis, kad Valsts kase publicē pašvaldību gada beigu pārskatus (skatīt 2025. gada decembŗa pārskatus par pamatbudžeta izpildi), no kuŗiem var izlobīt dzīves līmeni tajās. Dzīves līmeni vislabāk rāda pamatbudžeta nodokļu ieņēmumi, kas pamatā ir iedzīvotāju ienākuma un nekustamā īpašuma nodoklis. Savulaik pats rēķināju un pārliecinājos, ka rāda jūtami labāk nekā iekšzemes kopprodukts. Priekš mēneša tas bija labi redzams arī Jāņa Hermaņa grafikā.

Nodokļu ieņēmumu kopsumma rāda finanču ziņā svarīgākās (un pašvaldību vēlēšanās parasti iekārotākās; var vēlreiz apskatīt, kā bija pērn) Latvijas pašvaldības. Rīga, protams, pirmā ar miljardu. Toties otrais — Māŗupes novads, kas vēl pavisam nesen, 2021. gadā, pašreizējo pašvaldību izveidošanas brīdī 1,5 reizes atpalika no Jūŗmalas. Jā, Māŗupes novads iemieso nākotnes apdzīvojuma modeli. Savukārt Daugavpils, kas otra lielākā pašvaldība pēc iedzīvotāju skaita, te tikai astotā (mln €):

  1. Rīga — 1016,6;
  2. Māŗupes novads — 86,7;
  3. Jūŗmala — 82,3;
  4. Ogres novads — 74,0;
  5. Ropažu novads — 68,4;
  6. Jelgava — 64,1;
  7. Liepāja — 63,8;
  8. Daugavpils — 59,8;
  9. Valmieras novads — 53,9;
  10. Ķekavas novads — 53,6.

Taču, lai iegūtu dzīves līmeni, šie skaitļi jādala ar iedzīvotāju skaitu. Iznākums gana aizraujošs, ka atļaujos ielikt visas 42 pašvaldības pēc eirām no cilvēka, ieskaitot ranga un līmeņa maiņu pa gadu:

Pašvaldība 2025 €/c Vieta Maiņa %
Mārupes nov. 2321 1 0 7,2%
Ropažu nov. 1945 2 0 2,3%
Ādažu nov. 1799 3 0 3,4%
Ķekavas nov. 1714 4 1 3,8%
Rīga 1708 5 -1 3,4%
Saulkrastu nov. 1611 6 1 10,1%
Jūrmala 1583 7 -1 0,4%
Salaspils nov. 1381 8 0 4,3%
Olaines nov. 1336 9 1 5,8%
Siguldas nov. 1292 10 -1 -0,5%
Ogres nov. 1283 11 0 4,4%
Jelgavas nov. 1170 12 1 2,9%
Jelgava 1169 13 1 3,4%
Ventspils 1143 14 -2 0,3%
Dobeles nov. 1080 15 0 1,9%
Valmieras nov. 1064 16 0 1,2%
Tukuma nov. 1060 17 3 7,5%
Ventspils nov. 1052 18 0 2,4%
Cēsu nov. 1040 19 -2 0,6%
Bauskas nov. 1030 20 -1 3,1%
Saldus nov. 979 21 0 0,4%
Limbažu nov. 969 22 0 2,0%
Smiltenes nov. 966 23 0 1,8%
Valkas nov. 959 24 9 17,1%
Aizkraukles nov. 959 25 0 2,6%
Liepāja 947 26 -2 0,2%
Dienvidkurzemes nov. 935 27 -1 2,2%
Talsu nov. 889 28 -1 -0,7%
Madonas nov. 885 29 0* 2,2%*
Gulbenes nov. 880 30 -2 1,1%
Jēkabpils nov. 879 31 -1 1,8%
Kuldīgas nov. 856 32 2 5,8%
Līvānu nov. 853 33 -1 3,7%
Alūksnes nov. 830 34 -3 0,6%
Rēzekne 814 35 0 1,7%
Daugavpils 766 36 2 5,2%
Preiļu nov. 751 37 -1 1,8%
Balvu nov. 733 38 -1 -0,2%
Augšdaugavas nov. 695 39 0 2,6%
Ludzas nov. 688 40 0 5,2%
Rēzeknes nov. 657 41 0 6,0%
Krāslavas nov. 600 42 0 2,5%

* ieskaitot Varakļānu novadu.

Lielrīga virsotnē, turklāt četri novadi turīgāki par Rīgu. Virs caurmēra tik Rīga, Jūŗmala un kādreizējais Rīgas rajons. Jo tālāk no Rīgas, jo zemāk, un Krāslavas novads pat zem puses no caurmēra. Turīgākie Latgalē ne Daugavpils vai Rēzekne, bet Līvāni. Starpība starp bagātāko un nabagāko 3,87 reizes. Maiņas pa gadu bijušas visai vienmērīgas, vietas mainījušies maz, un eiras procentuāli kāpušas visai līdzīgi Latvijas caurmēra +3,0%. Straujākais kāpums bijis Valkas novadā (+17,1%), ko esmu iezīmējis zaļu, taču būtībā Valkas novads tikai tagad atkopies no 2023. gada krituma. Nezinu, kas tur notiek. Dažās pašvaldībās līmenis mazliet samazinājies. Šos skaitļus esmu iezīmējis sarkanus. Turklāt Siguldas novads jau otro gadu pēc kārtas maiņas dibengalā, attiecīgi pērn dzīves līmenī noslīdējis jau zem Latvijas caurmēra. Ļoti uzskatāmi dzīves līmenis kartē:

Image

Krāsu robežas liktas ne apaļos, bet zīmīgos skaitļos: tumši zaļš — bagātāks par Rīgu, gaiši zaļš — virs caurmēra, tumši sarkans — zem puscaurmēra, pa vidu starp caurmēru un pusi no tā — divi pakāpieni ģeometriskā progresijā. Lai nemulsina, cik maz platību zaļas — šajās pašvaldībās dzīvo 44,6% iedzīvotāju, turpat puse.

Lāčumuiža

140 vārdu: 2025. gada riteņbraukšanas sezona — 8300 km


Pērn esmu minies kā nekad — 8300 km:

Image

Kā izdevās? Nekā īpaši, minos. It kā būtu katru dienu 23 km, vienalga, kas laukā vai dzīvē. Turklāt līdz jāņiem nedzinos pēc jauna rekorda. Dzīties sāku vasaras atvaļinājumā. Oktobŗa beigās kļuva skaidrs, ka aizdzīšos, tak līdz 9000 km nespēšu. Tāpēc sāku bremzēt, lai rekordu apsteigtu tikai nedaudz. Kāpēc? Lai pēc tam jauno rekordu būtu vieglāk citugad pārsniegt. Cik tam vajag? Lai sasniegtu jaunu 3. vietu (skatīt grafikā), vajag 123 km nedēļā. Mierīgi. Lai apsteigtu pērno gadu, 160 km. Lai tiktu līdz 9000 km — 173 km nedēļā. Pēdējie divi nedēļskaitļi izskatās diezgan šaubīgi. Tad redzēs.

Riteņbraukšanas attēlu izvēle pēc 8000 km visai ierobežota, jo ir tikai pusmēnesi un 300 km plaša. Ielikšu tādu, kas rāda laikapstākļu un seguma maitāšanos gada nogalē — skats uz Rīgas 1. siltemelektrocentrāli no Dragūnmuižas vietas pie Valkas dzelzceļa sūkņu stacijas.

Image

Latvisku jauno gadu!

140 vārdu: Aiŗu ielas galerija


Patīk man Aiŗu iela. Precīzāk, braukt pa to atpakaļ pēc būšanas Vecāķos vai Mangaļsalā. Ar riteni pilnīgi noteikti līkums ir vērts, ja pietiek laika. Arī ar automobili, ja Vecāķu prospekts sastrēdzis. Kas Aiŗu ielā tīkams? Mazstāvu apbūve, un var labāk redzēt, kā cilvēki dzīvo. Ielas līkumi vairo vietas cilvēcību. Turpat blakus Vecdaugava ar atpūtas iespējām pie tās un tajā un izeja uz Ipalu un palienes pļavām. 2022. gada vasarā netālu no Aiŗu ielas sākuma, pie Vecdaugavas ielas autobusa pieturas pamanīju ievērības cienīgu garāžas apzīmējumu:

Image

Šogad pievērsu uzmanību, ka Aiŗu ielā ir līdzīgi apzīmējumi. Un tas jau vedina domāt par plašāku, organizētu rīcību Aiŗu ielas galerijas radīšanā. Aiŗu iela 42:

Image

Aiŗu ielā 23 apzīmējums ir dziļi sētā. Tas vedina domāt, ka te dzīvo pats mākslinieks:

Image

Pievilkts tuvāk, bet nez vai labāk:

Image

Ne visi eksponāti tik labi saglabājušies:

Image

Ir arī pīrātu štābiņš Aiŗu ielā 52:

Image

Matīsa ielas pārrakums

Publicēts Uncategorized. Birkas: . Leave a Comment »

Jelgavas “Stūrītis”


ImageUzcelts pašās Ulmaņlaiku beigās — 1940. gadā. Vietējās nozīmes kultūras piemineklis. Tā vien šķiet, ka Jelgavā ikkas, ko krievi nenopostīja 1944. gadā, ir kultūras piemineklis.

Veca dziesma jaunās skaņās

Stradiņu poliklīnikā ir labs gaiss


ImageDalos ar slepenā pircēja gaisa kvalitātes mērījumiem Paula Stradiņa slimnīcas poliklīnikas kabinetu priekštelpā. Ārā ir ~430, attēlā redzams augstākais rādījums vairāku minūšu laikā (vairums bija 560…570). Tā ka ir labi. Tiesa, varbūt līdz vakaram pieelpo, nezinu.

140 vārdu: pārvērtības Pīkola ielā


Pārskatīju vecas nokijas saturu, ieraudzīju tādu 2010. gada maija attēlu:

Image

Jā, atceros padarīšanu. Pēc tam bija 2014. gada jūlijā gūgles karšu ielas skatā redzams sludinājums:

Image

Izlēmu aiziet un nofotografēt salīdzināmu “toreiz un tagad” attēlu, lai var redzēt, kas pa piecpadsmit gadiem mainījies. Ceļā satiku rūķu skrējienu, kas izpelnījās jūsmīgus apkārtējo māju kaimiņu saucienus:

Image

Nonācis kādreizējās gleznu izstādes vietā, nofotografēju puslīdz tādu pašu “toreiz un tagad” skatu kā 2010. gadā:

Image

Jā, ir lielas pārvērtības. Vecā ēka nojaukta, un tagadējie saimnieki vietā ceļ jaunu. Labi, ka vēl vecie vārtiņi ir, pie kā piesiet attēlu. Gūgles karšu ielas skatos jūnijā jaunceltne bija vēl tikai pamatos. Nez kāda beigās būs, vai vilks līdz Tālivalža un Āraišu stūrim, tad redzēs. Un tad varbūt varēs vēlreiz nofotografēt. Apmeklējuma brīdī korē bija uzsliets spāŗu svētku vainags, un tas — gan pats fakts, gan vainaga izskats — pagaidām noskaņo vēlīgi.

Publicēts Uncategorized. Birkas: , . Leave a Comment »

Ziemassvētkos

Pārdaugava vasarīgā septembŗa sākumā


Septembris šogad aizstāja jūniju. Vismaz līdz 20. septembrim. Mēneša sākumā to izbaudīju, pabraukādamies pa Pārdaugavu. Precīza maršruta vairs neatceros, žēl — labāk būtu bijis uz karstām pēdām rakstīt šo vai vismaz ievilkt kartē. Tagad braucienu var aptuveni restaurēt pēc attēliem. Vispirms uz Imantu. Precīzāk, Bebru ielas dzelzceļa staciju, ko smalkāk iepazinu 2021. gada pavasarī un kam arvien maķenīt aizraujoši cauri braukt. Raktes iela:

Image

Tad Zolitūdes iela visā gaŗumā, pa gājēju tiltiņu pāri Kārļa Ulmaņa gatvei, Plieņciema iela, gar Māŗupes kapiem. Palejas iela nav nekas īpašs, pilna Pierīga tādu. Taču tā ir optimāla apdzīvojuma piemērs, proti, kā jādzīvo:

Image

Un man prieks, ka arvien jauni un jauni desmiti tūkstošu latviešu to var atļauties. Pat [pagaidām] tukšs zemesgabals var būt labi iekopts un piemērots piknikiem:

Image

Māŗupes Lielā iela vienos grubuļos, ar riteni nepatīkami, labāk pa Lilijas ielu. Te mijas mūsdienu apbūve, kolchoza laiki un vecsaimniecības. Turklāt ne tikai tādas, kas priekš simt gadiem bija jaunsaimniecības, bet arī tādas, kas bija vecsaimniecības jau tad. Piemēram, Grūdupi, kuŗu vārdā tiem sētaspusē ij vesela iela nosaukta:

Image

Rīgas un Māŗupes pierobežā redzams, ka pat vienai un tai pašai ielai Rīgas puse izskatās necilāk. Kabiles iela pie krustojuma ar Bramberģes:

Image

Allaž valdzinājušas Rīgas tērces. Arī Bieriņgrāvis:

Image

Rendas iela kopš Kārļa Ulmaņa gatves izbūves kļuvusi aklās zarnas piedēklis, neiekaisis, mīlīgs, bruģēts ielas rudiments:

Image

Un tad jau pa Salu tiltu mājup.

2025. gada riteņbraukšanas sezona — 8000 km


Šodien, braukdams uz Nācionālās apvienības kongresu un atpakaļ, aizminos līdz 8000 km šosezon. Atskatoties jāatzīst, ka būtu varējis aizmīties mēnešu mijā, tak novembrī sāku bremzēt. Zinu arī, kāpēc sāku bremzēt: lai rekordu apsteigtu ne pārāk daudz un citu gadu būtu vieglāk apsteigt šīgada rekordu. Līdz tam palicis vairs tikai 150 km, ko labā laikā varētu sasniegt vienā nedēļā, kur nu vēl atlikušās 18 dienās.

Kas kopš iepriekšējā tūkstoša 23. oktobrī bijis? Arvien tumšāk un tumšāk, un paldies (nekam, bet vienalga), ka laikapstākļi lutinājuši. Dižākais šajā laikā bijis Stopiņu pagasta apbraukšana (55 km). Vēl no gaŗākiem braucieniem Babīte—Šampēteris. Bet citādi ne vienreiz vien bremzēdams 20 km vietā esmu izticis ar sešiem. Attēlam ielikšu patīkamu pārsteigumu 18. novembrī — nebiju ievērojis un gaidījis, ka Augusta Deglava ielas vidū (starp krustojumu ar Stirnu un Viršu ielu) blakus daudzstāvenēm var būt tik jauka savrupmāja:

Image

2025. gada pēdējais siltais vakars 20. septembrī


Kad 20. septembrī kļuva negrozāmi skaidrs, ka tas būs pēdējais siltais vakars šogad, izlēmu atvadīties no vasaras ar saulrieta braucienu uz kādreizējā dzelzceļa tiltu pār Juglas kanalu. Lai turp tiktu, vispirms Juglā jātiek pāri sliedēm:

Image

Uz tilta izrādījās, ka saulrieta nebūs, jo saule mākoņos:

Image

Vilšanās gan bija pavisam niecīga, jo vakars bija pagalam tumīgs, un braucu vien tālāk. Salamandras dzelzceļa pārbrauktuvē izlēmu negriezt uz Brīvības gatvi, bet pa dzelzceļu uz Kanala ielu:

Image

Pie Juglas upes dzelzceļa tilta, kuŗu no abiem biju izraudzījies upes šķērsošanai, gadījās pārsteigums: pie tilta piebrauca riteņbraucēja, nokāpa no riteņa, ieraudzīju viņai kaklā fotoaparātu, uzkāpa pa malējās kopnes kāpnēm tiltaugšā. Nebiju pievērsis uzmanības, ka var arī tā, un domāju, ka viņai pavērās krāšņāki skati nekā man:

Image

Bet es devos augšup pa Kanala ielu. Juglas kanals bija veldzējoši rāms:

Image

Satumsa un cēlās dūmaka:

Image

Image

Izbraucu Priedkalni līdz Baltezera ciemam un Tallinas lielceļam un pa tā veloceliņu to devos mājup. Uz dzelzceļa tilta Rīgas virzienā zaļi kvēloja semafora acs, un gribot negribot bija jāatceras un jādungo “Čikāgas piecīši”:

Image

Vasara bija godam izvadīta.

Rudens Jelgavas Valdekas apkaimē


Braucu šodien pēc saulrieta caur Jelgavu un baudīju, kā rotāta ziemassvētkiem. Atcerējos, ka man taču ir savi Jelgavas skati. Proti, rakstīju, ka, vedot vidējo uz regbiju, pašam ir laiks iepazīt regbija apkaimi. Viens tāds brauciens bija uz Jelgavu, kur tad apstaigāju Valdekas apkaimi. Būtu spīdējusi saule, būtu zelta rudens, bet saule mijās ar lietu, tāpēc bija vienkārši rudens.

Kling, klang, esam klāt, ūdens ir, un varam sākt!

Image

Lasīt pārējo šī ieraksta daļu »

Vienkāršie mēchanismi


ImageDesmitgadnieces vienkāršo mēchanismu darbs dabaszinībās. Nepalīdzēju. Pati izdomāja, pati uztaisīja. Es tā nebūtu jaudājis.

P.S. Koks pie mājas īstenībā ir stingrs rokturis uztaisītā darba ņemšanai, celšanai un nešanai.

Latvijas siers

Šodien: sper kāju drošāk, latvieti!


ImageLatviešu valsts 107. gadadienā vēlu, lai svētkos mēs atkal varētu fotografēt šo māju šādi rotātu. Vainagā divdesmitniekam priekšā vieninieks, otrs gadaskaitlis sākas ar 20…, bet citādi — jā, tādu.

Kā to panākt? Tā, kā teicis Vilis Plūdonis:

Sper kāju drošāk, latvieti!
Un augstāk, lepnāk galvu nesi!
Lai skauģi redz un naidnieki,
Ka savā zemē kungs tu esi.

Pēc gadu simtiem kļuva dzīvs
Tas spēks, kas važās kalts bij kapā,
Un tautas gars bij atkal brīvs,
Un latvju valsts kā brīnums tapa.

Tā — tava zeme, tava valsts,
Ko pats tu guvis cīņā gaŗā.
Tu vienīgais tās sargs un balsts,
Tās liktenis guļ tavā varā.

To paša spēkiem kali tu,
Tu tēvu sapņiem veidu devi.
Cel, latviet, galvu augstāku
Un mācies cienīt reiz pats sevi!

Un pirmo soli var spert jau šovakar: no 17.00 pie Kārļa Ulmaņa pieminekļa pulcēšanās lāpu gājienam, koncerts un lāpu saņemšana, kas bez savējās; 18.00 — pats lāpu gājiens!

Bēbīšu maršs

Publicēts Uncategorized. Birkas: . Leave a Comment »

Ziemas stonhendža

Publicēts Uncategorized. Birkas: . Leave a Comment »

Lāčplēša dienā


Pa dienu bija tā:

Image

Vakarā bija tā:

Image

Vectēvi bija par jaunu, lai kaŗotu, tāpēc godināt izraudzījos strēlnieku, kuŗa piemiņai apdziedāta mana pilsētas daļa:

Image

Ja Brāļu kapos zināms vēl kāds teicinieks (tolaik — biķernieks vai aleksandrvārtnieks), būtu pateicīgs uzzināt.

Vecrīgā tikām enerģiska diskomūzika:

Stopiņu pagasta apbrauciens


Pabraukājos šodien (nu jau vakar). Pēc tam apskatījos, ka gandrīz viss bijis pa Stopiņu pagastu, tā ka var to saukt par Stopiņu pagasta apbraucienu. “Jāņa sētas” kartē ar fotoattēlu vietām izskatās tā:

Image

No Teikas taisnākais būtu pa Biķernieku ielu, tak arī pēc remonta posms starp Mežciemu un Brekšiem ir visai bailīgs riteņbraukšanai, tāpēc laidu apkārt caur Ulbroku.

Poldeŗa ielā gar Mazo Juglu tagad erzacasfalts (“dubultā virsmas apstrāde”). Braukt kļuvis vieglāk, un autobraucēji var to izmantot rokādei starp Biķernieku ielu un Lubānas lielceļu, ja kādam no šiem ceļiem izejā uz Rīgas apvedceļu ir sastrēgums.

1. Apraudzīju technisko tiltiņu pāri Mazai Juglai starp Līčiem un Zalkšiem:

Image

Esmu pāris reižu pārgājis. Ar riteni. Ietu vēl, ja vajadzētu. Šoreiz nevajadzēja.

Upesleju ceļš mudināja novērtēt, cik labs tagad, salīdzinot ar pārdesmit gadu senāk, kad bija palikšņu veidā.

Tālākā ceļojuma vieta — Avoti. Maz pazīstams 60. gadu dārziņu ciems pie Cekules, tik apvedceļa iekšienē. Tur biju pirmoreiz.

2. Avotu gājēju tilts pār Mazo Juglu:

Image

Negaidīti nikna straume. Var redzēt, ka uzcelts uz nopietnāka tilta pamatiem — attēlā ticis vecais balsts ar ledlauzi. Jā, savulaik te bija galvenais ceļš uz Cekules municijas noliktavām. Otrā pasaules kaŗā sagrāva, pēc tam nopietnai satiksmei neatjaunoja, kādu laiku bija blakus brasls.

3. Turpat blakus latviešu un igauņu 1919. gada kaŗavīru kapi:

Image

Ja brauc ar autobusu, tad vieglāka piekļūšana un stāvvieta Avotu pusē.

4. Sauriešos iegriezos apskatīt karjerezeru:

Image

No Sauriešiem uz Rīgas pusi Granita iela netīkama riteņbraukšanai — mašīnas drāž gaŗām ļoti tuvu. Labi, ka drīz varēja nogriezties.

5. Oglīšu mājās pie Raugas ielas pārsteidza — gaismaskrusts:

Image

6. Vēl lielāks pārsteigums turpat pusotra simta metru tālāk Raugas ielas dzelzceļa pārbrauktuvē — gadījos tieši brīdī, kad pa Ērgļu dzelzceļu kaut kas brauca:

Image

Stopiņu pagastā notiek vērienīga veloceliņu ierīkošana, un izskatās, ka aiznākamgad braukt daudzkur būs daudz ērtāk. Bet pagaidām starp Ulbroku un Sauriešiem labāk mest līkumu caur Dzidriņām vai Pārpiķurgu nekā kratīties pa Institūta ielu.

7. Ziemeļu gatves galā, kur “Jāņa sētas” kartē viesu nams, tas nodedzis. Žēl skatīties:

Image

8. Tad jau satumsa, un pie Krīvu ozola (jo tas pie Krīvu vecsaimniecības) vietā bija Aleksandra Čaka vārsmas “Mūžības skarto” dziedājumā par Teiku:

Un viņš redz, kur kādreiz bija lauki,
Kur kā zēns viņš skraidājis un kāvies,
tagad mājas, miglains spožums rūtīs.

Image

9. Turpat netālu vēl resnāks Saliņu ozols (jo pie Saliņu vecsaimniecības), kas savukārt atsauca atmiņā “Līvus”:

Es paklanos ozola priekšā un sveicinu viņu no tiem, no ozoliem jaundzimušajiem.
Un veidojas ozolu birzis, to apturēt nespēj neviens, to apturēt nespēs neviens.

Un miljoniem ozola zīļu simt gados šai zemei ir dots, šai zemei, kas izdīdzēt prot.
Mēs atdzimstam ozolu birzīs, ik rudeni dzimstam arvien, ik rudeni dzimsim arvien.

Image

Laižot no Ulbrokas cūku fermas uz Gaŗo ielu, dienvidos zvēro un dūc Rīgas 2. siltumelektrocentrāle.

Un tad jau bija tik satumsis, ka nemaz vairs negribējās laisties no Betona ielas neapgaismotā Viršu ielā, bet labāk pa apgaismotām Rīgas ielām.

Kopā 55 km.

Eža miga


ImageTeika var! Iežogota lapu kaudze ar uzrakstu:

“Šī lapu kaudze atstāta, jo to kā savu ziemošanas vietu ir izraudzījies ezis.

Lūgums cienīt viņa mieru un netraucēt!”

Krievu laikā Teikā ežu nemanīju. Bija paliels pārsteigums šinī gadsimtā pirmo Teikas ezi sastapt pie Raunas ielas eklērnīcas. Tagad jau, šķiet, katru gadu gadās. Un, edz, nāk pārziemot.

Publicēts Uncategorized. Birkas: . Leave a Comment »
Design a site like this with WordPress.com
Sākt darbu