Mans zelts ir mana tauta

Paturpinot pašvaldību dzīves līmeņa sēriju — starptautiski salīdzinājumi. Ir paņēmiens, kā uzskatāmi paskaidrot kādas valsts reģionu dzīves līmeni: pateikt, kuŗā valstī ir tāds pats dzīves līmenis kā attiecīgā reģionā. Latvijā līdz 2023. gadam tika apkopotas ziņas par pašvaldību kopproduktu, taču tik sīkās vienībās tas nerāda patieso dzīves līmeni.

Par laimi, bez tā var iztikt — var izlīdzēties ar pašvaldību pamatbudžeta nodokļu ieņēmumiem. Par 2024. gadu, jo par 2025. gadu valstu IKP nav vēl salēsts. Var, protams, piekasīties pamatoti norādīt, ka tāda metode ietveŗ vairākus pieņēmumus, tomēr pārskatu sniedz. Katras pašvaldības līmeni izdala ar Latvijas caurmēru (piemēram, Māŗupes novada 2166 € ir 171% no 1263 € caurmēra), tad iegūto dalījumu pareizina ar Latvijas IKP/iedz. līmeni un skatās, kuŗai valstij iegūtais skaitlis vistuvāk. Latvijas caurmērs pa vidu starp Antigvu un Barbudu un Ungāriju, starp citu. Pasaules līdzinieku karte ir tāda, klikšķiniet, skatiet un baudiet:

Tuvā Pierīga tīri cienīgi Italijas-Spānijas-Japānas līmenī. Toties tas, ka Rīga — Latvijas galvaspilsēta! — ir Igaunijas caurmērs, nemaz nav tīkami. Lērums dienvidzemju, uz kuŗām gribētos aizbraukt, nepilnas stundas attālumā. Olaines novads vistuvāk ne tikai Antigvai un Barbudai (Barbuda laikam Jāņupes dārziņi, kas tikai mežiem, ne ceļiem savienoti ar pamatterritoriju), bet arī Latvijas caurmēram. Rēzekne gluži kā Krievija, tak Valkas un Kuldīgas novads arīdzan ar savu Maskavu un savu nomali. Krāslava pēdējā kā Dominikana, bet otrpus robežas Haiti.

Pa gadskārtu pienācis brīdis, kad Valsts kase publicē pašvaldību gada beigu pārskatus (skatīt 2025. gada decembŗa pārskatus par pamatbudžeta izpildi), no kuŗiem var izlobīt dzīves līmeni tajās. Dzīves līmeni vislabāk rāda pamatbudžeta nodokļu ieņēmumi, kas pamatā ir iedzīvotāju ienākuma un nekustamā īpašuma nodoklis. Savulaik pats rēķināju un pārliecinājos, ka rāda jūtami labāk nekā iekšzemes kopprodukts. Priekš mēneša tas bija labi redzams arī Jāņa Hermaņa grafikā.

Nodokļu ieņēmumu kopsumma rāda finanču ziņā svarīgākās (un pašvaldību vēlēšanās parasti iekārotākās; var vēlreiz apskatīt, kā bija pērn) Latvijas pašvaldības. Rīga, protams, pirmā ar miljardu. Toties otrais — Māŗupes novads, kas vēl pavisam nesen, 2021. gadā, pašreizējo pašvaldību izveidošanas brīdī 1,5 reizes atpalika no Jūŗmalas. Jā, Māŗupes novads iemieso nākotnes apdzīvojuma modeli. Savukārt Daugavpils, kas otra lielākā pašvaldība pēc iedzīvotāju skaita, te tikai astotā (mln €):

1. Rīga — 1016,6;
2. Māŗupes novads — 86,7;
3. Jūŗmala — 82,3;
4. Ogres novads — 74,0;
5. Ropažu novads — 68,4;
6. Jelgava — 64,1;
7. Liepāja — 63,8;
8. Daugavpils — 59,8;
9. Valmieras novads — 53,9;
10. Ķekavas novads — 53,6.

Taču, lai iegūtu dzīves līmeni, šie skaitļi jādala ar iedzīvotāju skaitu. Iznākums gana aizraujošs, ka atļaujos ielikt visas 42 pašvaldības pēc eirām no cilvēka, ieskaitot ranga un līmeņa maiņu pa gadu:

^{* ieskaitot Varakļānu novadu.}

Lielrīga virsotnē, turklāt četri novadi turīgāki par Rīgu. Virs caurmēra tik Rīga, Jūŗmala un kādreizējais Rīgas rajons. Jo tālāk no Rīgas, jo zemāk, un Krāslavas novads pat zem puses no caurmēra. Turīgākie Latgalē ne Daugavpils vai Rēzekne, bet Līvāni. Starpība starp bagātāko un nabagāko 3,87 reizes. Maiņas pa gadu bijušas visai vienmērīgas, vietas mainījušies maz, un eiras procentuāli kāpušas visai līdzīgi Latvijas caurmēra +3,0%. Straujākais kāpums bijis Valkas novadā (+17,1%), ko esmu iezīmējis zaļu, taču būtībā Valkas novads tikai tagad atkopies no 2023. gada krituma. Nezinu, kas tur notiek. Dažās pašvaldībās līmenis mazliet samazinājies. Šos skaitļus esmu iezīmējis sarkanus. Turklāt Siguldas novads jau otro gadu pēc kārtas maiņas dibengalā, attiecīgi pērn dzīves līmenī noslīdējis jau zem Latvijas caurmēra. Ļoti uzskatāmi dzīves līmenis kartē:

Krāsu robežas liktas ne apaļos, bet zīmīgos skaitļos: tumši zaļš — bagātāks par Rīgu, gaiši zaļš — virs caurmēra, tumši sarkans — zem puscaurmēra, pa vidu starp caurmēru un pusi no tā — divi pakāpieni ģeometriskā progresijā. Lai nemulsina, cik maz platību zaļas — šajās pašvaldībās dzīvo 44,6% iedzīvotāju, turpat puse.