Latvijas lauksaimnieki
savas emisijas
samazinājuši par

Klimata pārmaiņu un SEG emisiju mazināšanas sakarā lauksaimniecība bieži tiek pieminēta kā viens no lielākajiem SEG emisiju radītājiem. Lai mazinātu lauksaimniecības SEG emisijas, Eiropas Komisija ir izstrādājusi virkni dažādu emisiju samazināšanas stratēģiju, kuras paredz lopkopības intensitātes mazināšanu, samazinātu augsnes apstrādi, un pat atsevišķu nogabalu appludināšanu.

Sarunās par SEG emisijām, nereti tiek piemirsts ļoti svarīgs fakts - Latvijas lauksaimnieki pēdējos 30 gados, laika posmā no 1990. gada, līdz 2023. gadam radītās SEG emisijas samazinājuši vairāk nekā uz pusi – par 57,7%. Šāds SEG emisiju samazinājums primāri saistāms ar krasu dzīvnieku skaita samazinājumu, samazinātām apstrādātajām platībām un samazinātu izmantotā mēslojuma apjomu. Kaut arī pēdējos 15 gados vērojams mērens emisiju pieaugums, Latvijas lauksaimnieki ļoti aktīvi ievieš dažādas emisiju mazinošas prakses, piemēram, kūtsmēslu inžekciju, precīzo GPS minerālmēslu izkliedi, vai bezapvērses augsnes apstrādes tehnoloģijas, kas palīdz ievērojami celt nozares efektivitāti, ar krietni zemāku emisiju pieaugumu.

Latvijas lauksaimnieki
laukus smidzina

nekā vidēji Eiropā. *

Lai spētu saražot pārtiku pietiekamā apjomā un pietiekami augstā kvalitātē zudumus, lauksaimniekiem sējumi un stādījumi jāsargā no dažādiem nelabvēļiem – slimībām, kaitēkļiem un nezālēm.  Latvijas lauksaimnieki primāri to cenšas darīt ar dažādiem agro-tehniskiem un agronomiskiem pasākumiem, piemēram, ievērojot pareizu augu maiņu, veicot augsnes kaļķošanu, izvēloties augsnei piemērotu augsnes apstrādes metodi, un sējot kvalitatīvu sēklas materiālu. Tomēr, nereti pat veicot visus preventīvos pasākumus, slimību vai kaitēkļu izplatība ir tik liela, ka tā draud pilnībā iznīcināt visu sējumu.  Šādos gadījumos lauksaimnieki izmanto ķīmisko augu aizsardzības līdzekļus.

Pretstatā tam, kā tas varētu šķist, Latvijas lauksaimnieki augu aizsardzības līdzekļus uz laukiem smidzina būtiski mazāk nekā citviet Eiropā, 2023. gadā tie bija aptuveni 0,85 kg/ha, kamēr ES vidējais rādītājs ir  1,82 kg/ha;

Augu aizsardzības līdzekļu izmantošanas apjoms gadu no gada mēdz atšķirties, jo klimatisko apstākļu dēļ slimību, kaitēkļu un nezāļu izplatības intensitāte var būt ļoti dažāda. Latvijā kopējā tendence uzrāda mērenu pieaugumu AAL realizētajos apjomos, kas skaidrojams ar pieaugošu platību un pieaugošu kopražu apjomu.

Erozija
lauksaimniecības
augsnēs Latvijā ir

nekā vidēji Eiropā. *

Daudzi no mums zina, kas ir jūras krasta erozija – parādība, kur laika gaitā jūras krasts ‘’graužas’’ aizvien dziļāk sauszemē. Līdzīga problēma Eiropā ir arī lauksaimniecības augsnēs – gadu no gada nokrišņu un vēja rezultātā, augsnes auglīgā kārta pakāpeniski aiztek, vai tiek aizpūsta. Kamēr vēja erozija Eiropā ir mazāk izplatīta, ūdens erozija nopietni apdraud Eiropas Savienības pārtikas nodrošinājumu. Latvijas lauksaimnieki ir drošībā, jo augsnes ūdens erozija pie mums ir 4-5x zemāka nekā Eiropā vidēji. Tas skaidrojams gan ar līdzeno reljefu, gan nokrišņu sadalījumu, gan citiem apstākļiem. Lai mazinātu saimnieciskās darbības izraisīto eroziju, Latvijas lauksaimnieki pastiprināti sēj ziemāju kultūraugus, ierīko starpkultūru un zaļmēslojuma platības, kā arī izvēlas katrai augsnei atbilstošu augsnes apstrādes metodi.