Gliemezis

Šis bija reiz kā mazs eksperiments atdarināt šos mazos knēveļus no MochiMochi land bloga. Mans gan sanāca krietni lielāks un tamborēts, jo - jāatzīstas - smalkas lietas adīt neņemos. Man nesanāk vai arī pietrūkst drosmes :)

Taču foršākais ar šo ir tas, ka gliemezītis ir viegls, ērti satverams mazām rociņām un tajā var iestrādāt arī grabuli. Ja es taisītu tik mazītiņu, kā iepriekšminētajā linkā - visticamāk Lote to jau būtu apēdusi gardu muti :D

Pumpainais!

Vakar sīvā cīņā starp brīvu brīdi šūšanai un mazu uzmācīgu mušiņu Loti, tapa pumpains traktors kādam mazam puisītim raudzībās.

Mīksts un pumpains, tas šoreiz slēpj daudz vairāk interaktīvu detaļu, kā citi mani traktori. Mazajam rakarim, augot lielākam, būs arī atbilstošas aktivitātes: Pirmkārt - tam iekšā ir grabulis un sānos pāris lentīšu birkas (dāvanas saņēmējam, cik sapratu, ir pusgads), otrkārt - lielums un mīkstums labi kalpo par spilvenu :) Treškārt - sašpikojoties dažas idejas citu darbos un arī pēc draudzenes ieteikuma - tapa bagāžnieks, kas atverams un aizverams un iekšā slēpjas knibināmas bumbiņas, iešūtas aiz tilla. Un riteņi visi ir nopogājami nost un atkal piepogājami.

Šis nu ir kārtējais radījums, kas jāslēpj augstāk uz palodzes vai plaukta, jo tā pati, manis pieminētā uzmācīgā mušiņa ļoooooooti grib šo un nevienu citu mantu :)

Tomam lācis Nr.2 :) + soli pa solim!

Čau, čau! Pēc neilga klusuma atkal esmu šeit. Nedēļas nogale pagāja nemanot! Paspējām gan pastrādāt, gan paciemoties, gan pie dakteriem atrādīties - mazajai bija aizdomīgs klepus, tomēr tas izrādījās kaut kāds krekšķis tikai zobu iesnu dēļ (vienu no augšzobiem sagaidījām beidzot, bet otrs jau nekavējas, tā kā mūsu zobugaidīšanas epopeja turpinās). Paspēju arī apaukstēties un nejaukākais - liekas, ka nemaz nepaspēju pirms tam izveseļoties. Klepoju nu jau kopš Lieldienām un tagad atkal viss no gala - pa naktīm niez kakls, briesmīgs kāss,  pa dienu tējas tiek litriem patērētas. Uh... un viss vienā putrā - ja godīgi - man likās, ka šodien ir pirmdiena, bet izrādās esmu nokavējusi :D

Bet atkal jau man ievads ne pa tēmu:)))

Pa vakarvakaru tapa arī Nr.2 lācītis Tomam!

Pirmo reizi mēģināju uztaisīt soli-pa-solim atainojumu, tad nu ceru, ka kaut ko varēs saprast :)

1) Kas nepieciešams - audums, atbilstošas krāsas diegs, acis, deguns, stingrāks diegs locītavām, instrumenti, protams, kā arī piepildāmais materiāls (Ak, es samulsu, kā tad īsti ir pareizi teikt - sintApons vai sintEpons? :)) 

2) Recepte: Es izvēlējos šo - atrastu internetā - jo šis pēc ģīmīša iznāk vismīlīgākais no manis atrastajiem paraugiem :)

3) Visu saspraudu, izgriezu, un vēlreiz saspraudu - detaļas kopā šūšanai.

4) Sašuvu visas daļas (receptē rādīts, kā vīles iet). Tad iespiedu kniežu degunu un acis. Vīra stiprā roka te bija kā reiz noderīga. Man ap pusnakti jau vairs nebij spēka tās kniedes spiest :) Jāuzmanās, lai acis iespiežas simetriski - jo kamēr nav piebāzta galva, grūti saprast, kā viņas stāv, bet ir vērts pirms acu spiešanas nedaudz galvu piebāzt, apskatīties, kur labāk, tad atzīmēt ar krītiņu vai adatu iespraust ,un tad izņemt pildījumu un kniedēt :)

5)Tālāk seko visu daļu kopāšūšana: te ausis un galva

6) Kājas un rokas šuvu tā, lai tās locās. Lai lācis nestāv vislaik, bet ir spējīgs arī apsēsties :D To darīju ar stipru un izturīgu (ja nemaldos - īrisa) diegu, šujot cauri rumpim un locekļiem vairākas reizes vienā un tai pašā vietā (cerams, doma skaidra no mana zīmējuma :) ) 

 

7)Lācis gatavs! Vēl tik bante smukumam un neliela fotosesija kopā ar dvīņu brāli, priekšgājēju :)

8) Naktī un mākslīgajā apgaismojumā lācis izskatās brūns, tomēr viņš ir smukāks -  tumšsarkano vīnogu krāsā, kā man patīk domāt :)

 

Tas arī viss. Jāsūta lācis uz jaunajām mājām :)

Jauku visiem dienu un lai veicas visos darbos!

Aija

Lācītis Tomam

Tikko šo lāci atdevu Toma tētim, kas to nogādās pie mazā cilvēciņa. Vakar ļoti noņēmos ar šī lāča acīm, jo tumšais audums paslēpa jebkāda veida izšūtās acis... :( Tad nu improvizēju ar uzšūtajām un patiešām ļoti ceru, ka mazajam Tomam un viņa mammai lācītis patiks. Atzīšos - pati par to uztraucos jau nu ļoti un laikam - pirmo reizi, kopš esmu iesaistījusies šajā radošajā avantūrā... 

Lācim varētu būt arī otrs nosaukums - Pēdējais Sintapons :D Tik-tikko pietika un beigās pat salikās, ka tam sintapona pēdējam gramam kā reiz bij tieši lemts būt lācī :D

Tā kā man aktualizējas jautājums - kur Rīgā ņemt (pa lēto) daudz spilvenu pildījuma vai parastā sintapona? :))

Jauku jums visiem dienu!

Aija

Ciemos pie puikām!

Vakar bijām ciemos pie Lotes brālēniem uz dzimšanas dienu ballīti. 

Nu jau 4gadnieks Oskars tika pie lapsēna Robīša ar finansiālu saturu ķepās (jo svarīgs bija Osīša lielais mērķis - Lego policijas mašīna), bet Mārcis uz 2 gadu svētkiem tika pie traktora (jeb vilciena, kā viņš pats to nodēvēja :)) 

Lapsēns Robītis

Mārča vilciens/traktors

un te jau ar šoferi Trusi!

Dubults neplīst! Flip-doll nr.2

Reidz džungļos dzīvoja krokodils un žirafe...

Krokodils visā savā godībā ir no vienas puses. No otras - žirafe :) Begemotu tomēr man neizdevās izdomāt, jo tas likās pārāk garlaicīgs dzīvnieks, tad nu ar leopardādiņas palīdzību tiku pie improvizētas žirafes :) Plankumi sīkāki, bet nu tas nekas. Kas zina - šogad žirafēm varbūt tieši smalki plankumi modē :)

Šoreiz savā ziņā riskēju, ka neuzzīmēju nevienu piegrieztni, neko nemērīju ar lineālu vai mērlentu, tikai visu uz aci un uz roku precizitāti. Sanāca URĀ! (pfu-pfu-pfu :D) 

Viss kopā šitas flip-doll (es izdomāju latvisko nosaukumu šai angliskajai versijai - zvēru duets :)))) ) ir diezgan paliels - ap 30-32 cm garumā. Jo lielāks, jo vieglāk ar viņu gan spēlēties, gan šūt. Šuvu ar šujmašīnu un laikam sāku arī pierast pie apaļīgām detaļām un līkumiem! (lai slavēts mans Brother!:D)

p.s. ja ir vēlme, varu mēģināt nofilmēt procesu, kā šis duets ir manevrējams, un ielikt video :) 

Lai jums jauka diena!!

Aija

Mantu jūra, flip-doll procesā, laika maz...

Jau trešo vai ceturto dienu pa brīviem mirkļiem - burtiski uz sekundēm - pieķeros savai otrajai flip-doll (krokodils+žirafe), bet apstākļi tādi sakrituši, ka laika praktiski nav, plus tajos brīžos, kad mazā guļ, uzņēmos pie/pastrādāt savā ne tik radošajā - diplomētajā profesijā, tad nu laiks šūšanai (ja nav slinkums un acis ciet) ir tikai vēlu vakarā, kad mazā guļ un otrs darbs ir padarīts. Nu nekas. Man vismaz pašai tāds gandarījums un prieks, ka nav tā, ka jākasa vēders un jāsūdzas par garlaicību, kā arī sen jau bija laiks pakustināt smadzenes citā virzienā, lai gluži neierūsē :D

Bet ne par to ir šis stāsts: 

Šorīt kārtoju Lotes mantu kasti un joka pēc nolēmu salikt kaudzē tās mantas, kas manām rokām darinātas. Un es vēl sūdzējos, ka viņai maz kas tiek no visa... Laikam būs jāpiebremzē, citādi drīz mājās vietas nebūs pašiem, un Lotei sāta sajūtas arī vairs nebūs :D

Te ir visa viņas kompānija, izņemot rozā biti, kas palika mašīnā piesieta pie autokrēsla un šorīt aizbrauca tētim līdzi uz Vidzemi :D

Kopā 19 zvēri, 2 rotaļlietas un cepure :)

Tiešām ļoti ceru, ka rītdienas ieraksts būs par manu krokodīļžirafi. Citādi jau kauns paliek :D