140 vārdu: Aiŗu ielas galerija


Patīk man Aiŗu iela. Precīzāk, braukt pa to atpakaļ pēc būšanas Vecāķos vai Mangaļsalā. Ar riteni pilnīgi noteikti līkums ir vērts, ja pietiek laika. Arī ar automobili, ja Vecāķu prospekts sastrēdzis. Kas Aiŗu ielā tīkams? Mazstāvu apbūve, un var labāk redzēt, kā cilvēki dzīvo. Ielas līkumi vairo vietas cilvēcību. Turpat blakus Vecdaugava ar atpūtas iespējām pie tās un tajā un izeja uz Ipalu un palienes pļavām. 2022. gada vasarā netālu no Aiŗu ielas sākuma, pie Vecdaugavas ielas autobusa pieturas pamanīju ievērības cienīgu garāžas apzīmējumu:

Image

Šogad pievērsu uzmanību, ka Aiŗu ielā ir līdzīgi apzīmējumi. Un tas jau vedina domāt par plašāku, organizētu rīcību Aiŗu ielas galerijas radīšanā. Aiŗu iela 42:

Image

Aiŗu ielā 23 apzīmējums ir dziļi sētā. Tas vedina domāt, ka te dzīvo pats mākslinieks:

Image

Pievilkts tuvāk, bet nez vai labāk:

Image

Ne visi eksponāti tik labi saglabājušies:

Image

Ir arī pīrātu štābiņš Aiŗu ielā 52:

Image

Matīsa ielas pārrakums

Publicēts Uncategorized. Birkas: . Leave a Comment »

Jelgavas “Stūrītis”

Veca dziesma jaunās skaņās

Stradiņu poliklīnikā ir labs gaiss


ImageDalos ar slepenā pircēja gaisa kvalitātes mērījumiem Paula Stradiņa slimnīcas poliklīnikas kabinetu priekštelpā. Ārā ir ~430, attēlā redzams augstākais rādījums vairāku minūšu laikā (vairums bija 560…570). Tā ka ir labi. Tiesa, varbūt līdz vakaram pieelpo, nezinu.

140 vārdu: pārvērtības Pīkola ielā


Pārskatīju vecas nokijas saturu, ieraudzīju tādu 2010. gada maija attēlu:

Image

Jā, atceros padarīšanu. Pēc tam bija 2014. gada jūlijā gūgles karšu ielas skatā redzams sludinājums:

Image

Izlēmu aiziet un nofotografēt salīdzināmu “toreiz un tagad” attēlu, lai var redzēt, kas pa piecpadsmit gadiem mainījies. Ceļā satiku rūķu skrējienu, kas izpelnījās jūsmīgus apkārtējo māju kaimiņu saucienus:

Image

Nonācis kādreizējās gleznu izstādes vietā, nofotografēju puslīdz tādu pašu “toreiz un tagad” skatu kā 2010. gadā:

Image

Jā, ir lielas pārvērtības. Vecā ēka nojaukta, un tagadējie saimnieki vietā ceļ jaunu. Labi, ka vēl vecie vārtiņi ir, pie kā piesiet attēlu. Gūgles karšu ielas skatos jūnijā jaunceltne bija vēl tikai pamatos. Nez kāda beigās būs, vai vilks līdz Tālivalža un Āraišu stūrim, tad redzēs. Un tad varbūt varēs vēlreiz nofotografēt. Apmeklējuma brīdī korē bija uzsliets spāŗu svētku vainags, un tas — gan pats fakts, gan vainaga izskats — pagaidām noskaņo vēlīgi.

Publicēts Uncategorized. Birkas: , . Leave a Comment »

Ziemassvētkos

Pārdaugava vasarīgā septembŗa sākumā


Septembris šogad aizstāja jūniju. Vismaz līdz 20. septembrim. Mēneša sākumā to izbaudīju, pabraukādamies pa Pārdaugavu. Precīza maršruta vairs neatceros, žēl — labāk būtu bijis uz karstām pēdām rakstīt šo vai vismaz ievilkt kartē. Tagad braucienu var aptuveni restaurēt pēc attēliem. Vispirms uz Imantu. Precīzāk, Bebru ielas dzelzceļa staciju, ko smalkāk iepazinu 2021. gada pavasarī un kam arvien maķenīt aizraujoši cauri braukt. Raktes iela:

Image

Tad Zolitūdes iela visā gaŗumā, pa gājēju tiltiņu pāri Kārļa Ulmaņa gatvei, Plieņciema iela, gar Māŗupes kapiem. Palejas iela nav nekas īpašs, pilna Pierīga tādu. Taču tā ir optimāla apdzīvojuma piemērs, proti, kā jādzīvo:

Image

Un man prieks, ka arvien jauni un jauni desmiti tūkstošu latviešu to var atļauties. Pat [pagaidām] tukšs zemesgabals var būt labi iekopts un piemērots piknikiem:

Image

Māŗupes Lielā iela vienos grubuļos, ar riteni nepatīkami, labāk pa Lilijas ielu. Te mijas mūsdienu apbūve, kolchoza laiki un vecsaimniecības. Turklāt ne tikai tādas, kas priekš simt gadiem bija jaunsaimniecības, bet arī tādas, kas bija vecsaimniecības jau tad. Piemēram, Grūdupi, kuŗu vārdā tiem sētaspusē ij vesela iela nosaukta:

Image

Rīgas un Māŗupes pierobežā redzams, ka pat vienai un tai pašai ielai Rīgas puse izskatās necilāk. Kabiles iela pie krustojuma ar Bramberģes:

Image

Allaž valdzinājušas Rīgas tērces. Arī Bieriņgrāvis:

Image

Rendas iela kopš Kārļa Ulmaņa gatves izbūves kļuvusi aklās zarnas piedēklis, neiekaisis, mīlīgs, bruģēts ielas rudiments:

Image

Un tad jau pa Salu tiltu mājup.

2025. gada riteņbraukšanas sezona — 8000 km


Šodien, braukdams uz Nācionālās apvienības kongresu un atpakaļ, aizminos līdz 8000 km šosezon. Atskatoties jāatzīst, ka būtu varējis aizmīties mēnešu mijā, tak novembrī sāku bremzēt. Zinu arī, kāpēc sāku bremzēt: lai rekordu apsteigtu ne pārāk daudz un citu gadu būtu vieglāk apsteigt šīgada rekordu. Līdz tam palicis vairs tikai 150 km, ko labā laikā varētu sasniegt vienā nedēļā, kur nu vēl atlikušās 18 dienās.

Kas kopš iepriekšējā tūkstoša 23. oktobrī bijis? Arvien tumšāk un tumšāk, un paldies (nekam, bet vienalga), ka laikapstākļi lutinājuši. Dižākais šajā laikā bijis Stopiņu pagasta apbraukšana (55 km). Vēl no gaŗākiem braucieniem Babīte—Šampēteris. Bet citādi ne vienreiz vien bremzēdams 20 km vietā esmu izticis ar sešiem. Attēlam ielikšu patīkamu pārsteigumu 18. novembrī — nebiju ievērojis un gaidījis, ka Augusta Deglava ielas vidū (starp krustojumu ar Stirnu un Viršu ielu) blakus daudzstāvenēm var būt tik jauka savrupmāja:

Image

2025. gada pēdējais siltais vakars 20. septembrī


Kad 20. septembrī kļuva negrozāmi skaidrs, ka tas būs pēdējais siltais vakars šogad, izlēmu atvadīties no vasaras ar saulrieta braucienu uz kādreizējā dzelzceļa tiltu pār Juglas kanalu. Lai turp tiktu, vispirms Juglā jātiek pāri sliedēm:

Image

Uz tilta izrādījās, ka saulrieta nebūs, jo saule mākoņos:

Image

Vilšanās gan bija pavisam niecīga, jo vakars bija pagalam tumīgs, un braucu vien tālāk. Salamandras dzelzceļa pārbrauktuvē izlēmu negriezt uz Brīvības gatvi, bet pa dzelzceļu uz Kanala ielu:

Image

Pie Juglas upes dzelzceļa tilta, kuŗu no abiem biju izraudzījies upes šķērsošanai, gadījās pārsteigums: pie tilta piebrauca riteņbraucēja, nokāpa no riteņa, ieraudzīju viņai kaklā fotoaparātu, uzkāpa pa malējās kopnes kāpnēm tiltaugšā. Nebiju pievērsis uzmanības, ka var arī tā, un domāju, ka viņai pavērās krāšņāki skati nekā man:

Image

Bet es devos augšup pa Kanala ielu. Juglas kanals bija veldzējoši rāms:

Image

Satumsa un cēlās dūmaka:

Image

Image

Izbraucu Priedkalni līdz Baltezera ciemam un Tallinas lielceļam un pa tā veloceliņu to devos mājup. Uz dzelzceļa tilta Rīgas virzienā zaļi kvēloja semafora acs, un gribot negribot bija jāatceras un jādungo “Čikāgas piecīši”:

Image

Vasara bija godam izvadīta.

Rudens Jelgavas Valdekas apkaimē


Braucu šodien pēc saulrieta caur Jelgavu un baudīju, kā rotāta ziemassvētkiem. Atcerējos, ka man taču ir savi Jelgavas skati. Proti, rakstīju, ka, vedot vidējo uz regbiju, pašam ir laiks iepazīt regbija apkaimi. Viens tāds brauciens bija uz Jelgavu, kur tad apstaigāju Valdekas apkaimi. Būtu spīdējusi saule, būtu zelta rudens, bet saule mijās ar lietu, tāpēc bija vienkārši rudens.

Kling, klang, esam klāt, ūdens ir, un varam sākt!

Image

Lasīt pārējo šī ieraksta daļu »

Vienkāršie mēchanismi


ImageDesmitgadnieces vienkāršo mēchanismu darbs dabaszinībās. Nepalīdzēju. Pati izdomāja, pati uztaisīja. Es tā nebūtu jaudājis.

P.S. Koks pie mājas īstenībā ir stingrs rokturis uztaisītā darba ņemšanai, celšanai un nešanai.

Latvijas siers

Šodien: sper kāju drošāk, latvieti!


ImageLatviešu valsts 107. gadadienā vēlu, lai svētkos mēs atkal varētu fotografēt šo māju šādi rotātu. Vainagā divdesmitniekam priekšā vieninieks, otrs gadaskaitlis sākas ar 20…, bet citādi — jā, tādu.

Kā to panākt? Tā, kā teicis Vilis Plūdonis:

Sper kāju drošāk, latvieti!
Un augstāk, lepnāk galvu nesi!
Lai skauģi redz un naidnieki,
Ka savā zemē kungs tu esi.

Pēc gadu simtiem kļuva dzīvs
Tas spēks, kas važās kalts bij kapā,
Un tautas gars bij atkal brīvs,
Un latvju valsts kā brīnums tapa.

Tā — tava zeme, tava valsts,
Ko pats tu guvis cīņā gaŗā.
Tu vienīgais tās sargs un balsts,
Tās liktenis guļ tavā varā.

To paša spēkiem kali tu,
Tu tēvu sapņiem veidu devi.
Cel, latviet, galvu augstāku
Un mācies cienīt reiz pats sevi!

Un pirmo soli var spert jau šovakar: no 17.00 pie Kārļa Ulmaņa pieminekļa pulcēšanās lāpu gājienam, koncerts un lāpu saņemšana, kas bez savējās; 18.00 — pats lāpu gājiens!

Bēbīšu maršs

Publicēts Uncategorized. Birkas: . Leave a Comment »

Ziemas stonhendža

Publicēts Uncategorized. Birkas: . Leave a Comment »

Lāčplēša dienā


Pa dienu bija tā:

Image

Vakarā bija tā:

Image

Vectēvi bija par jaunu, lai kaŗotu, tāpēc godināt izraudzījos strēlnieku, kuŗa piemiņai apdziedāta mana pilsētas daļa:

Image

Ja Brāļu kapos zināms vēl kāds teicinieks (tolaik — biķernieks vai aleksandrvārtnieks), būtu pateicīgs uzzināt.

Vecrīgā tikām enerģiska diskomūzika:

Stopiņu pagasta apbrauciens


Pabraukājos šodien (nu jau vakar). Pēc tam apskatījos, ka gandrīz viss bijis pa Stopiņu pagastu, tā ka var to saukt par Stopiņu pagasta apbraucienu. “Jāņa sētas” kartē ar fotoattēlu vietām izskatās tā:

Image

No Teikas taisnākais būtu pa Biķernieku ielu, tak arī pēc remonta posms starp Mežciemu un Brekšiem ir visai bailīgs riteņbraukšanai, tāpēc laidu apkārt caur Ulbroku.

Poldeŗa ielā gar Mazo Juglu tagad erzacasfalts (“dubultā virsmas apstrāde”). Braukt kļuvis vieglāk, un autobraucēji var to izmantot rokādei starp Biķernieku ielu un Lubānas lielceļu, ja kādam no šiem ceļiem izejā uz Rīgas apvedceļu ir sastrēgums.

1. Apraudzīju technisko tiltiņu pāri Mazai Juglai starp Līčiem un Zalkšiem:

Image

Esmu pāris reižu pārgājis. Ar riteni. Ietu vēl, ja vajadzētu. Šoreiz nevajadzēja.

Upesleju ceļš mudināja novērtēt, cik labs tagad, salīdzinot ar pārdesmit gadu senāk, kad bija palikšņu veidā.

Tālākā ceļojuma vieta — Avoti. Maz pazīstams 60. gadu dārziņu ciems pie Cekules, tik apvedceļa iekšienē. Tur biju pirmoreiz.

2. Avotu gājēju tilts pār Mazo Juglu:

Image

Negaidīti nikna straume. Var redzēt, ka uzcelts uz nopietnāka tilta pamatiem — attēlā ticis vecais balsts ar ledlauzi. Jā, savulaik te bija galvenais ceļš uz Cekules municijas noliktavām. Otrā pasaules kaŗā sagrāva, pēc tam nopietnai satiksmei neatjaunoja, kādu laiku bija blakus brasls.

3. Turpat blakus latviešu un igauņu 1919. gada kaŗavīru kapi:

Image

Ja brauc ar autobusu, tad vieglāka piekļūšana un stāvvieta Avotu pusē.

4. Sauriešos iegriezos apskatīt karjerezeru:

Image

No Sauriešiem uz Rīgas pusi Granita iela netīkama riteņbraukšanai — mašīnas drāž gaŗām ļoti tuvu. Labi, ka drīz varēja nogriezties.

5. Oglīšu mājās pie Raugas ielas pārsteidza — gaismaskrusts:

Image

6. Vēl lielāks pārsteigums turpat pusotra simta metru tālāk Raugas ielas dzelzceļa pārbrauktuvē — gadījos tieši brīdī, kad pa Ērgļu dzelzceļu kaut kas brauca:

Image

Stopiņu pagastā notiek vērienīga veloceliņu ierīkošana, un izskatās, ka aiznākamgad braukt daudzkur būs daudz ērtāk. Bet pagaidām starp Ulbroku un Sauriešiem labāk mest līkumu caur Dzidriņām vai Pārpiķurgu nekā kratīties pa Institūta ielu.

7. Ziemeļu gatves galā, kur “Jāņa sētas” kartē viesu nams, tas nodedzis. Žēl skatīties:

Image

8. Tad jau satumsa, un pie Krīvu ozola (jo tas pie Krīvu vecsaimniecības) vietā bija Aleksandra Čaka vārsmas “Mūžības skarto” dziedājumā par Teiku:

Un viņš redz, kur kādreiz bija lauki,
Kur kā zēns viņš skraidājis un kāvies,
tagad mājas, miglains spožums rūtīs.

Image

9. Turpat netālu vēl resnāks Saliņu ozols (jo pie Saliņu vecsaimniecības), kas savukārt atsauca atmiņā “Līvus”:

Es paklanos ozola priekšā un sveicinu viņu no tiem, no ozoliem jaundzimušajiem.
Un veidojas ozolu birzis, to apturēt nespēj neviens, to apturēt nespēs neviens.

Un miljoniem ozola zīļu simt gados šai zemei ir dots, šai zemei, kas izdīdzēt prot.
Mēs atdzimstam ozolu birzīs, ik rudeni dzimstam arvien, ik rudeni dzimsim arvien.

Image

Laižot no Ulbrokas cūku fermas uz Gaŗo ielu, dienvidos zvēro un dūc Rīgas 2. siltumelektrocentrāle.

Un tad jau bija tik satumsis, ka nemaz vairs negribējās laisties no Betona ielas neapgaismotā Viršu ielā, bet labāk pa apgaismotām Rīgas ielām.

Kopā 55 km.

Eža miga


ImageTeika var! Iežogota lapu kaudze ar uzrakstu:

“Šī lapu kaudze atstāta, jo to kā savu ziemošanas vietu ir izraudzījies ezis.

Lūgums cienīt viņa mieru un netraucēt!”

Krievu laikā Teikā ežu nemanīju. Bija paliels pārsteigums šinī gadsimtā pirmo Teikas ezi sastapt pie Raunas ielas eklērnīcas. Tagad jau, šķiet, katru gadu gadās. Un, edz, nāk pārziemot.

Publicēts Uncategorized. Birkas: . Leave a Comment »

Zaru iela


Vakar pabraukājos. Slokas ielu visā gaŗumā. Līdz Babītei. Tad Šampēteri. Tīkami pārsteidza Zaru iela. Ielu zināju. Ne pirmoreiz iegriezos. Galīgi ne. Tomēr ne katru gadu. Šoreiz iekrita acīs, cik iela pilna miera laika mājām. Tīkami.

Image

Spilgts citāts par migrāciju


Image

Frederiks Eglstons. Vikipaidijas attēls

Austrālijas polītiķis un diplomāts Frederiks Eglstons 1943. gadā, būdams vēstnieks Ķīnā:

“Ir absurdi censties sevi aizsargāt no ārēja uzbrukuma, ja ļausim savu mantojumu iznīcināt svešas imigrācijas plūdiem.” /Avots/

Aktuāli arī latviešiem 2025. gadā.

Zelta rudens Cēsu apkaimē


Rakstīju, ka pēdējā tūkstoša kilometru mīšanā dižākais bijis Cēsu apkaimes kalni un lejas, kas pelna atsevišķu rakstu. Nu esmu saņēmies atsevišķam rakstam. Tādas rīdziniekam neparastas braukāšanas cēlonis ir tas, ka vidējais spēlē regbiju. Reizēm viņš jāved patālāk uz sacīkstēm. Tad ir daudz laika līdz vešanai atpakaļ. Mēdzu to izmantot, lai apskatītu vietu, kur esam atbraukuši, un apkārtni. Iepriekš izdomāju maršrutu, ievērodams četrus apsvērumus:

  • pēc iespējas pa labiem, asfaltētiem ceļiem;
  • pēc iespējas uz interesantiem objektiem (“Jāņa sētas” karšu pārlūkā atpūtas interešu punktu slānī oranžie punkti);
  • pa jaunības tekām — kas apmeklētas ģeografu (konkrēti, ģeoloģijas) lauka praksē;
  • lai būtu ap 45 km.

Iznākumā maršruts bija tāds:

Image

Laika prognoze bija salna no rīta un iesilšana pa dienu. Braucot no Rīgas, bija viegli neomulīgi redzēt, kā automobiļa ekrānā āra temperātūra slīd -0,5…-1…-1,5…-2…-2,5…-3. Par laimi, pie Siguldas sāka slīdēt pretējā virzienā. Bet tik un tā pēc izkāpšanas negribot bija jādungā Tirzmaliete: Lasīt pārējo šī ieraksta daļu »

Kālabad apsvērt Īrijas vēlēšanu sistēmu?


Image

Viklovas apgabals, 2024.: Īrijas premjera uzvijas balsis visvairāk tiek otram viņa partijas kandidātam, kas ar to tiek ievilkts parlamentā, apsteidzot citus kandidātus, kuŗi dabūja vairāk sākotnējo balsu. Grafiks: RTE

Iepriekšējā rakstā apskatīju, kā dzīvē darbojas Īrijas vēlēšanu sistēma, norādīju, kādi līdz šim Latvijā neesoši trūkumi tai piemīt, un vaicāju, kālabad to izvēlēties. Internetos esmu ieraudzījis tādas atbildes:

  1. tad lokomotīves neievilks vagoniņus (populāri līdeŗi neievilks deputātos maz pazīstamus kandidātus);
  2. tad varēs izvirzīt bezpartejiskus kandidātus;
  3. maķenīt pieklusinātāk — tad nebūs 5% barjeras ievēlēšanai.

Atsaucos pa punktiem.

1. Īrijas ceļojošās balss vēlēšanu sistēmā lokomotīves ievelk vagoniņus, tikai citā veidā. Proti, ar to, ka uzvijas balsis, ko kandidāts saņēmis vairāk par ievēlēšanai pietiekamo skaitu, pārdala citiem kandidātiem — protams, visvairāk no tām aiziet citiem tās pašas partijas kandidātiem. Dzīves piemēram paņēmu pārbaudīt Īrijas premjeru svaigākajās Īrijas parlamenta apakšpalātas vēlēšanās. Premjers savā vēlēšanu apgabalā guva 30% no pirmām balsīm, otrs viņa partijas kandidāts — 5,3% un palika 6. vietā pēc saņemto pirmo balsu skaita. Tā kā apgabalā ievēlēja 4 deputātus, ievēlēšanai vajadzēja ⅕=20% balsu, attiecīgi ⅓ premjera balsu ((30%-20%)/30%) pārdalīja citiem kandidātiem. Visvairāk, protams, tika otram viņa partijas kandidātam, un šīs balsis izšķīra, ka ievēlēja to, nevis 4. vai 5. vietas ieguvēju pēc saņemto pirmo balsu skaita. Tā ka lokomotīve ievilka vagoniņu.

Varētu iebilst, ka ievilka tikai vienu vagoniņu, nevis piecus. Jā, bet cēlonis tam ir nevis izmantotā balsošanas kārtība, bet tas, ka vēlēšanu apgabalā ievēlēja tikai 4 deputātus. Arī ar mūsu tagadējo balsošanas kārtību, ja Jēkabpils un Aizkraukles novads veidotu 3…4 mandātu lielu Sēlijas vēlēšanu apgabalu, 2022. gada Saeimas vēlēšanās tobrīd visai populārais premjers Kariņš, kandidēdams Sēlijā, ievilktu deputātos tikai vēl vienu “Vienotības” kandidātu, nevis tik, cik ievilka īstā dzīvē Vidzemē. Savukārt, ja Īrijā būtu ne 3…5 deputātu apgabali, bet 7…9 deputātu, tad arī tur lokomotīves ievilktu vairāk vagoniņu.

2. Bezpartejiskus kandidātus drīkst izvirzīt arī tagad. Vēlēšanu likumos nav prasības, ka partijas sarakstā jābūt tikai partijas biedriem. Ā, gribas vēl, lai oficiāli kandidātu pieteikšanai nevajadzētu partiju? Latvijas laikā un pirmās Saeimas vēlēšanās pēc neatkarības atjaunošanas 1993. gadā tā arī bija. Lai to īstenotu, nevajag Īrijas vēlēšanu sistēmu, bet Latvijas vēlēšanu likumos pagrozīt pantu, kas drīkst iesniegt kandidātu sarakstus. Un, protams, ir visvisādas citādas proporcionālas vēlēšanu sistēmas, kur tas tāpat iespējams. Ā, gribas vēl, lai varētu kandidēt viens pats kandidāts? Nav aizliegts arī tagad — nupat Rīgas domes vēlēšanās bija viena kandidāta saraksts.

3. Lai nebūtu 5% barjeras, pietiek to atcelt (vai pamainīt) vēlēšanu likuma pantā, kur tā ierakstīta — tam nevajag ikurāt Īrijas vēlēšanu sistēmu. Tiesa, tāds atklāts priekšlikums visai līdzinātos sevis pasludināšanai par sīkpartiju, tāpēc izprotama aplinkus ceļu iešana.

Attiecībā uz 2. un 3. punktu ir vēl kopīgs apsvērums — kāpēc vispār Latvijas vēlēšanu kārtībā ir kaut kādi ierobežojumi. 90. gadu pirmā pusē, spriežot un lemjot par vēlēšanu sistēmu, tika atzīts, ka tāda vēlēšanu sistēma, kāda bija Latvijas laikā, veicināja pārmērīgu polītisko sadrumstalotību, kas kaitēja valsts varas efektīvitātei un diskrēditēja dēmokratiju. Tāpēc ieviesa vairākus ierobežojumus: balsu skaita barjeru tikšanai pie mandātiem; kandidātu sarakstu iesniegšanas tiesības tikai partijām, nevis jebkādām vēlētāju grupām; tikai iekšēji grozāmus kandidātu sarakstus ārēji grozāmu vietā (pozitīvas un negātīvas balsis kandidātiem viena saraksta iekšienē bez iespējas pierakstīt kandidātus no citiem sarakstiem).

Ja no ierobežojumiem atsakās, tad jāvaicā, kas mainījies. Vaļīgāka vēlēšanu sistēma neveicina polītisko sadrumstalotību? Diskrēditēt dēmokratiju ir labi? Kas? Tagad problēma pavisam cita — iestagnējusi polītiskā skatuve? Atvainojiet, apskatieties vēlēšanu iznākumus: ar pašreizējo vēlēšanu sistēmu vēlēšanu uzvarētāji mainījušies vienā laidā. Un 2022. gada Saeimas vēlēšanās vispār bija lielākā polītiskā zemestrīce kopš neatkarības atjaunošanas: vēlētāji izlidināja no parlamenta četrus lielākos iepriekšējo (2018. gada) vēlēšanu sarakstus, kam kopā bija vairāk nekā Saeimas vietu!

140 vārdu: 2025. gada riteņbraukšanas sezona — 7000 km


Pārtraucu gabalus par vēlēšanu sistēmām, lai uzrakstītu, ka esmu šodien (nu jau vakar) aizminies līdz 7000 km šosezon. Salīdzinājums ar pērno rekordsezonu pašu viegli pārsteidza: 6000 km ar nopietnu sparošanu sasniedzu nedēļu agrāk nekā pagājušā gadā, pēc tam vairs tik ļoti nesparoju, nedēļa bija pavisam jāizlaiž veselības dēļ, tad atsāku uzsvērti rāmi, taču iznākumā esmu apdzinis pērno braukšanu vēl par nedēļu — 2024. gadā pārripoju pāri 7000 km 6. novembrī. Jaunam rekordam atlicis desmit nedēļu un 1150 km. Cērtams kociņš. Ja vien kas ārkārtējs negadīsies.

Pēdējā tūkstotī dižākais bijis Cēsu apkaimes kalni un lejas, kas pelna atsevišķu rakstu. Tuvāk Rīgai bijusi Pļavnieku fotoorientēšanās, burvīgs tumīgs pēdējais siltais vakars 20. septembrī ar saulrieta medībām līdz Priedkalnei, veļu laika migliņa ceļā uz darbu un vairākkārt Vecrīga—Teika caur Māŗupi atceļā no darba. Bet attēlam lieku zelta rudeni Vecmīlgrāvja Mērnieku ielā mājupceļā no jūŗas.

Image

Kā dzīvē darbojas Īrijas vēlēšanu sistēma?


Kāda vispār ir Īrijas vēlēšanu sistēma, jau izteicos. Bet kā tā darbojas dzīvē? Piemēram ņemšu 2024. gada Eiroparlamenta vēlēšanas Īrijas ziemeļu vēlēšanu apgabalā. Tur ievēlēja piecus deputātus, kandidēja 27 kandidāti. Salīdzinājumam var minēt, ka Latvijā 2022. gada Saeimas vēlēšanās konkurss pēc deputāta vietas bija 18 kandidātu, 2024. gada Eiroparlamenta vēlēšanās 30 un šīgada pašvaldību vēlēšanās 8 kandidāti. Tieši 27 kandidātu dēļ izvēlējos šo piemēru, jo tas ir lielākais kandidātu skaits kādā apgabalā kādās vēlēšanās, ko dažās minūtēs atradu. Lielāko meklēju, jo lielākie Īrijas apgabali ir piecmandātu, bet šodien internetos piesaukti arī septiņmandātu, un līdz ar ievēlējamo deputātu skaita augšanu parasti aug arī kandidātu skaits.

Vēlēšanu zīme bija 73 cm gaŗa. Kandidātu aprakstu un attēlu, partiju emblēmu varētu nebūt, tak laukam pie kandidāta jābūt gana lielam, lai vēlētājs varētu ierakstīt divciparu skaitli:

Image

Attēls: Donegal Live

Īriem tāda vēlēšanu sistēma ir kopš neatkarības izcīnīšanas — 1921. gada, vairāk nekā gadsimtu, tomēr izraudzītajā piemērā 3,0% balsu bija nederīgas. Salīdzinājumam: 2022. gada Saeimas vēlēšanās derīgu vēlēšanu zīmju nebija 1,1% derīgu vēlēšanu aplokšņu (divi galvenie cēloņi: aploksnē vairākas vēlēšanu zīmes vai nav nevienas).

Atšķirībā no mūsu vēlēšanu sistēmas, kur kandidātu ievēlēšanas secību nosaka viegli saprotama “par” un “pret” balsu starpība, izraudzītā piemēra rezultātu protokolā ir 21 skaitīšanas kārta. Varat paši pārbaudīt, cik viegli izprotams, kāpēc kuŗš kad cik balsu dabūja. Piemēram, pēdējā, izšķirīgā kārtā no kandidāta 118 754 balsīm jāpāriet uz 113 325, cik vajag ievēlēšanai. Kā noteikt, kuŗas 5429 ņemt nost? Daļskaitļu rēķini: 5429/118754 no katras nodotās balss! Turklāt tās 118 754 nav dabūtas uzreiz, bet sastāv no 78 214 uzreiz dabūtām un 40 540, kas pakāpeniski salasītas nākamās 18 skaitīšanas kārtās.

Nav brīnums, ka balsu skaitīšana ilga piecas dienas. Salīdzinājumam: šogad mūsu pašvaldību vēlēšanās plaši izskanējušie vēlēšanu zīmju skenēšanas sistēmas traucējumi aizkavēja skaitīšanu ne dienas, bet stundas — un mazāk nekā piecas. Un ar visu to diennakti pēc balsošanas beigām arī skaitīšana bija galā. Vēl var atgādināt, ka mūsu 2024. gada Eiroparlamenta vēlēšanās jūtamu kurnēšanu izraisīja, ka, ievērojot Eiropas Savienības prasību (skatīt Eiroparlamenta vēlēšanu akta 10. panta otro daļu), oficiālos vēlēšanu iznākumus nepublicēja 28 stundas pēc balsošanas beigām.

Te gan jāpiebilst, ka Īrijā skaita rokām. Elektroniski nebūtu vieglāk? Iespējams, bet tad jāpārvar vairāki šķēršļi, kādu Latvijā nav:

  • vai tādu strēmeli var ieskenēt (Latvijā pamats ir A5 standarta lapa, ar ko nav problēmu);
  • vai strēmeles gaŗums mainās atbilstīgi kandidātu skaitam, un cik viegli ieskenēt un pazīt dažāda gaŗuma strēmeles;
  • cik pareizi tiks pazīti vēlētāju rokrakstā rakstītie skaitļi, piemēram, 0 un 6 vai 1 un 7 var būt rakstīti ļoti līdzīgi;
  • no rokraksta var izvairīties un mašīnlasāmību var uzlabot, ja pretī kandidātam nav vis lauks, kur ieraksta secību, bet gan lauciņu rinda, kur jāatzīmē secībai atbilstošais lauciņš, piemēram, atzīmēts trešais lauciņš nozīmē, ka šis kandidāts ir vēlētāja trešā izvēle. Bet tad vēlēšanu zīme kļūst n·n matricpalags, kur n — kandidātu skaits. Vai tik platu varēs ieskenēt un pēc tam ar aci pārbaudīt, vai mašīna pareizi ieskaitījusi?

Un tā tālāk. Tā ka, jā, Īrijas vēlēšanu sistēma ir proporcionāla un šai ziņā atbilst Satversmei, tak darbībā daudz sarežģītāka par mūsējo. Ja reiz Īrija lieto un pa gadsimtu nav atmetusi, esmu pārliecināts, arī mēs spētu ieviest. Taču ar Īrijas trūkumiem, kādu mums līdz šim nav bijis: daudzkārt vairāk nederīgām balsīm, daudzkārt ilgāku skaitīšanu, daudz grūtāk izprotamiem iznākumiem. Tas nozīmē, ka vēlēšanas un to iznākumi būtu vārīgāki pret nomelnošanu un leģitīmitātes graušanu. Un kālabad? Lai balsotu par kandidātiem bez partijām? Atvainojiet, Īrijā 2024. gada Eiroparlamenta vēlēšanās partijas guva 86% balsu un tā paša gada parlamenta vēlēšanās — 87%.

Design a site like this with WordPress.com
Sākt darbu