Sarkana Biete

Iespējams, ka tā ir kāda likteņa ironija, ka man, izteiktam aerofobam, dzīve ir iegrozījusies tieši tā, ka bez lidošanas nu neiztikt nekādi. Sākumā domāju, ka, jo vairāk lidošu, jo bailes kļūs mazākas, bet, eh, kā es atkal kļūdījos...

Un vēl smieklīgāks ir tas fakts, ka pati esmu centīgi nostrādājusi divus gadus Rīgas lidostā, citiem cilvēkiem vēlot "Patīkamu lidojumu!". Šķiet, ka tas pat saasināja manu situāciju. Jo vairāk zini par aviācijas "iekšiņām", jo vairāk saproti, ka visur ir tikai cilvēki. Apzinīgi, centīgi, zinoši, profesionāli (ar dažiem stulbiem nano vērtības izņēmumiem), bet tomēr cilvēki. Nu tā kaut kā...

Un ko lai tad dara, ja jālido tik un tā? Man nav nekādas unversālas receptes, bet varu padalīties ar saviem novērojumiem un pieredzi:

Statistika ir visu baiļu vislabākā pretinde. Nav man jums te jāstāsta, un jūs paši jau noteikti to zināt, bet reizēm sev ir vērts atgādināt, ka pastāv lielāka iespēja nokrist pa kāpnēm un lauzt sprandu nekā iekāpt "nepareizajā" lidmašīnā. Žetons aplikācijas "Am I Going Down?" radītājiem, kas visu šito galvas lauzīšanu aizmēž prom kā nebijušu. Atliek tikai ievadīt vajadzīgos datus, proti, lidmašīnas tips, no kurienes uz kurieni, un, voila, jūsu rezultāts

Tas, protams, negarantē, ka neiekāpsiet lidmašīnā, kuras pilotam ir pamatīga cemme uz visu cilvēci, un sevis apliecināšanas dēļ, tas izdomās ietriekt lidaparātu kalnu grēdā. Un vēl jau var gadīties kāds urla, kam rokā trāpusies "surface-to-air"raķete. Un tas mani noved pie otrā punkta, proti...

Sarkasms un Melnais Humors. Jā,mīlīši, tas man palīdz. Dīvaini, bet par šo tēmu tā riktīgi izsmejoties, man paliek vieglāk. Iespējams, paša lidojuma laikā es filmu "Aeroplane" neskatītos, bet pirms lidojuma mani tā nedaudz atspirdzina. Visi jau mēs kādreiz "izbeigsimies", un neba nu mums paredzēt un noteikt, kur un kā.

Un šis skečiņš no Saturday Night Live ir C vitamīns neatšķaidītā veidā:)

Un vēl viens jautrs SNL gabaliņš par lidostu drošību

Vietu izvēle. Ja vien man ir iespēja, es jau savlaicīgi izvēlos konkrētu vietu lidmašīnā. Jā, pat reizēm piemaksājot, bet man tas ir būtiski. Jūtos izcili draņķīgi, ja netieku pie savas iecerētās vietas pie ejas. Kāpēc tieši pie ejas? Nekur jau es skriet un lekt pa salonu netaisos, bet manā gadījumā, tas man samazina blakus esošo nepazīstamo cilvēku skaitu tieši par vienu. Un vēlams, lai eja būtu man kreisajā pusē. bet nu nebūsim pieticīgi, un neapstāsimies tikai pie šiem parametriem:) Vietai jābūt pēc iespējas tuvāk pilota kabīnei (tas, ja nu man pēkšņi pasauc vadīt lidmašīnu:), lai samazinatu turbulences kratekļu iespējamību, vēlams, ne virs lidmašīnas spārna, un ar atliekamu atzveltni. Jūtos izcili stulbi, ja man trāpās tāds krēsls, kuram šīs opcijas nav. Visiem šiem vietu izlūkgājieniem labi noder Seat Guru mājaslapa, kur var visu sīki un smalki redzēt. Kā piemēru paņēmu konkrētu lidojumu no Džakartas uz Tokiju ar ANA aviokompāniju, un lūk, ko tur var redzēt:

Pārskats par biznesa un ekonomiskās klases sēdekļiem, ietverot pat tādu informāciju, par cik grādiem kurš sēdeklis var tik atliekts. Burvīgi. Tālāk pie vietu izvēles:

Par Sarkano Bieti

Instazibšņi

Pēdējie ieraksti

Arhīvs

Es ieskatos

Flickr Bildes

Sekotāji

Sarkana Biete