Sarkana Biete

Nu ko, pieteicos arī es Plūmītes rīkotajam projektam "Es Šuju Sev"! Pieteicos, un pēčāk nedaudz aizdomājos, vai paspēšu, vai varēšu utt. Bet ir jāvar, vai ne:) Izvilku kaudzīti žurnālu, un tagad nopietni studēju, ko un kā.


Meklēju kaut ko vasarīgu - varbūt kādu maksi kleitu vai ko tamlīdzīgu. Vakar vēl pirms gulētiešanas galvā jau bija iekāpušas pāris idejas, bet šorīt viss ir atkal nulles pozīcijā. Nožēloju, ka šoruden palaidu iespēju pieteikties Virginia Commonwealth universitātes rīkotajos piegriežtņu konstruēšanas kursos. Man ļoti patīk tur valdošās radošās vēsmas - tālajā 2007.gadā man bija tas prieks redzēt, kā top modes skate, jo tajā piedalījās mana vecākā meita. Kamēr es meklēju piemērotu piegrieztni, piedāvāju nelielu ieskatu no šīs modes skates, kur savus bakalaura darbus prezentēja VCU topošie dizaineri.



Viena no kolekcijām bija veltīta bērnu tematikai.


Aizkulises.










Lielās meitenes demontrē savus tērpus un kāda indiešu dizainera darinājumus (dizainera vārdu diemžēl neatceros)


Kaut kas no Ziemassvētku tematikas...



Draiskie un lietišķie 60-tie?


Kaut kas no flaperu modes...


Visam krāsu un stilu mikslim pa vidu iezadzies kaut kas no skandināviski atturīgā...


Mana mazā (tagad jau lielā) modele drasē pa mēli.



Meitēns bija pārlaimīgs par savu pirmo "algu":)

Lai jums ideju pilna galva!

Esam veiksmīgi nosvinējuši kārtējo kāzu gadadienu. Svarīgo dienu atzīmējām ar vērienīgām pusdienām kādā glaunā viesnīcā.


Neliels ieskats mūsu dekadentiskajā dzīves stilā. Mēs šādi atļaujamies uzdzīvot labi ja pāris reizes gadā, bet šeit var sastapt daļu tādu ekspatu, kam tā ir iknedēļas norma...



Mazliet deserta?:)



Mazās jaunkundzes pieticīgā kārumu izvēle:)




Un ja ar plašo ēdienu klāstu vien nepietiek, pārmaiņas pēc var pagozēties pie kāda no viesnīcas baseiniem.




Šī kāruma nosaukums man vienmēr izraisa smaidu.

Ar smaidu mums gan šī jaukā diena nebeidzās, jo pievakarē atklājām, ka mazajai jaunkundzei ir vēdera trūce...

Ieslēdzās tāds kā  Déjà vu momentiņš, jo pāris gadus atpakaļ šo pašu ķezu izoperēja mūsu lielajai meitai. Nu ko, ja jau tradīcijas, tad jau tradīcijas - devāmies uz slimnīcu, un tikām pie tā paša ķirurga. Mūsu bēdīgos ģīmjus viņš atpazina uzreiz - "repeat customers", tā teikt...arī mana biopsija bija šī paša kunga roku darbs.


Gatavojoties nopietnajam pasākumam




Pa ceļam uz operāciju zāli...


Un vēl iemanījos tajā pašā dienā aizbraukt uz darbu ar pusnoplakušu riepu, un nostrādāt līdz pusnaktij.

Eh, par garlaicību tiešām nevaru sūdzēties.

Lai jums visām stipri vēderi, un riepās gaiss turās...

Nezinu, kur man darba kompim ir pazudis latvieshu fonts, bet nu arii bez garumziimeem visu sapratiisiet:)

 

Šodien tālāk par piegrieztnes izņemšanu kārtējam modelim netieku, bet tas jau netraucē pie kafijas krūzes inkubēt jaunas idejas.

Šīs piegrieztnes nonāca manā īpašumā īsi pirms došanās atvaļinājumā, un es par tām biju visai veiksmīgi aizmirsusi. Eh, esmu tomēr žurka - visādu krāmu, krāmiņu vācēja:)



Kaut kas tāds glamūrīgi vasarīgs varētu tapt no šīs piegrieztnes. Pievienoju arī modeļu tehniskos zīmējumus, ja nu kādai ir interese.



Šie varētu būt kādi 60 - tie gadi, šķiet?



Un te fikss kvantumlēciens no koķetajiem sešdesmitajiem uz saldajiem astoņdesmitajiem. Modelis patīk trakoti, bet  tur ir nepieciešami kādi 5 - 6 metri auduma. Pagaidām manos krājumos tādas metrāžas nav...



Nezinu, vai no šīs konkrētās piegrieztnes kaut ko tuvākajā nākotnē šūšu, bet kaut kas mani pie šīm izliektajām līnijām piesaista.



Un nobeigumā viens modelis lielajai jaunkundzei. Ceru to materializēt jau pavisam drīz.

Kleitaini foršu jums visām šo pirmdienu!

Manās virtuālajās rokdarbu mājās atkal iestājusies neliela pauze. Esmu atpakaļ darba ierindā, tāpēc biežai blogošanai vienkārši nav laika. Šis tas rokdarbu jomā tomēr uz priekšu kust.

Tāds nu ir sanācis mans Ziemassvētku ķisens.



Pilnīgi un galīgi nesezonāli - kaktusa fonā:)


Arī kārtējais modelis no japāņu bērnu modes žurnāla ir nonācis līdz finiša taisnei. Nācās nedaudz pasvīst, rokriņķus veidojot, bet rāmi lēnām visu var izdarīt. Pati modele patreiz ir bērnudārzā, tāpēc tērpu "piemērīja" mans frangipani koks.



Nākamā uz strīpas ir šī blūzīte. Par to man ir īpašs prieks, jo tā man jau sen neliek miera:). Iespējams, ka kombinēšu to ar linu auduma šortiņiem... ja vien atradīšu piemērotu audumu.



Gandrīz aizmirsu pielikt šo bildi ar blūzītei paredzēto audumu. Vafeļfaktūrveidīgs kokvilnas audums.


Viss, pazūdu kokos starp grāmatām...

P.S. Paldies jums visām, visām par jaukajiem komentāriem pie man iepriekšējā raksta!!!