Sarkana Biete

Sniega pie mums joprojām nav, bet tas netraucē virtuāli izbaudīt ziemas priekus. Novēlu jums visiem un visām gaišus un priecīgus šos Ziemassvētkus! Šeit tāds ļoti personisks sveiciens no mūsu ģimenes:)

...lūdzu pastiep manas dienas nedaudz garākas, lai varu šūt bez uzstādīta taimera, kas man nežēlīgi atgādina par darbu algoto un citām, ar šūšanu nesavienojamām, aktivitātēm. Piemēram - pie cik lielas netīro trauku kaudzes mani mājinieki sāks uz mani šķībi skatīties? Un vai tad makaroni ar sieru nav pilnvērtīgs uzturs? Un kam tas algotais darbs vispār izdomāts!!! Joki, protams:)

Bet nu laika resurss man patreiz paties' ir blusas lielumā, tāpēc gandrīz vai jālūdz Plūmītei kaut kāds akadēmiskais atvaļinājums EŠS projektā sakarā. Gluži bez šūšanas jau neesmu visu šo laiku dzīvojusi, un šādi ir mani biklie rezultāti:

EŠS projektam izvēlējos klietu hipiju stilā no Knipmode 40.gadu jubilejas numura. Žurnāls ir veltīts kleitām - precīzāk sakot, veselām 40.kleitām!



Un šāds ir manis iekārotais modelis - lapas apakšējā labajā stūrī redzamais.



Vēl palikusi ir piedurkņu krokošana un iestrāde, kā arī volāna piešūšana.


Auduma tuvplāns


Un tas ir viss, teiksiet???

Ir jau nu vēl šis tas. Piemēram, vai zinājāt, ka Ziemassvētku eglītei ir nepieciešami svārki? Nu ko, ja vajag, tad vajag. Palīgā nāca sarkans filcs, pāris audumu atlikumi.


Es kaut kā biju iedomājusies, ka šis būs tāds vienvakara projektiņš, bet smagi nokļūdījos savos aprēķinos. Biju savā galvā iecerējusi "free motion" tehnikā izšūtas eglīties. Tādas arī man sanāca, bet viena vakara vietā, tas man paņēma trīs vakarus, un klāt pielika stīvus plecus. Šajā sakarā man ir šāds jautājums - kā jūs izvairaties no šādām ligām, ja gadās ilgstoši sēdēt pie šujmašīnas? Es laikam kaut kā nepareizi sēžu pie šujamrata...

Un vēl pāris tuvplāniņi:









Šogad tapa arī jauns Adventes kalendārs:

Izmantoju audumu atgriezumus un no sirds izspēlējos ar dekoratīvajiem dūrieniem un dažādām diegu faktūrām.

Tā, nu kas tad vēl...

Šis nu gan bija projekts - zibenszellis. Meita izlūdzās pāris roksilžus ar pacifistu zīmēm. Kad biju sešus tādus uzšuvusi (tie būšot pa vienam katrai draudzenei), tad meita atcerējās, ka viņai esot vēl divas draudzenes...




Pati piņkerīgākā šajā procesā bija aplikācijas rūpīga izgriešana pirms tās uzgludināšanas. Izmantoju transfēra termo papīru un kaut kur internetā nočieptu bildi.

Tā, pagaidam arī viss, lai gan ir vēl šādi tādi sīkumi. Vispār ir arī viens "nesīkums", kas ienesa radikālas izmaiņas manā šujamrīku ekipējumā, bet par to kādu citur reizi. Nu labi, te ir neliela vizuāla mīkla šajā sakarā - kas tas ir?



Lai jums visām jauka šī svētdiena!