Kopā ieskenēju 1399 attēlus. Neizslēdzu, ka kāds vēl varētu nākt klāt, jo man brīžiem liekas, ka mamma visu spēj glabāt visur. Labi, tik traki varbūt arī nav, bet mani mazliet šausmina reizes, kad atkal ieraugu kādu mammas jaunatrastu fotoattēlu, ko neatceros redzējis un, protams, neesmu digitalizējis kopā ar visiem pārējiem. Galvenais attēlu autors ir mansRead More »Fotofilmiņās atrastais
Pirms vairākiem gadiem palīdzēju mammai pārvākties. Tā kā jaunais dzīvoklis bija stipri mazāks, daudz ko nācās mest ārā. Izrādījās, ka mani uzskati par paturamo nereti atšķīrās no mammas viedokļa. Piemēram, es neredzu jēgu mest ārā vēstules, fotogrāfijas utml., jo tās ir unikālas un vietu praktiski nemaz neaizņem. Tā pie manis nonāca arī divas kastītes arRead More »Fotofilmiņas
Dzīvokļa remonts bija ne tikai ilga, bet dažādu neplānotu iemeslu dēļ arī diezgan nomācoša padarīšana. Klausīties kaut ko fonā bija nepieciešams kaut cik cilvēcīga garastāvokļa saglabāšanai. Bet ko lai klausās? Pirms aktīvās karadarbības Ukrainā man bija iegādāts radioaparāts, ko ikdienā nelietoju. Pirms tam radio kaut cik regulāri biju klausījies pirms daudzpadsmit gadiem darba kabinetā skanējaRead More »Kā es meklēju savu radiostaciju
To, ka Augusts Deglavs sarakstījis romānu “Rīga”, zina daudzi. Bet lasījis to laikam būs tikai retais. Es arī ilgi dzīvoju, to nelasījis. Tas nekas, ka par Rīgu interesējos vairāk nekā vidusmēra rīdzinieks un ka desmitiem gadu esmu dzīvojis dažu minūšu gājienā no rakstnieka bijušajām mājām. Tāpat dažādās dzīvesvietās, bet vienmēr tuvumā dzīvojušas arī mana mamma,Read More »Augusts Deglavs – Rīga
Mājasdarbs angļu valodā, piektā klase. “Izvēlēties problēmu, par kuru veidos scenāriju- pierakstīt izvēlēto tēmu kladē.” Izlasīju, neko daudz nesapratu, jautāju skolniekam. Redz, viņi stundā esot skatījušies par kādu autistu, ar kuru citi neesot gribējuši draudzēties. Tad jau vajagot kaut ko tādu. Nevarot gan saprast, kāpēc kas tāds esot jādara. Padomāju iespējamos scenārijus. Neko jēdzīgu neizdomāju.Read More »Problēma, par kuru veidos scenāriju
Teorētiski teksta rīkam būtu jāspēj bez pūlēm fantastiskā tempā uzrakstīt grāmatu. Esmu pārliecināts, ka tādas jau tiek rakstītas un izdotas, un ar laiku tas kļūs masveidīgi. Par bloga ierakstiem laikam nav pat vērts runāt. Bet paskatīsimies, kas iznāks, ja palūgšu MI teksta rīkam uzrakstīt manā vārdā atsauksmi par grāmatu. Izvēlējos grāmatu, par ko nesen patsRead More »Uzraksti manā vietā atsauksmi par grāmatu!
Nepieciešamība veikt izmaiņas vēlēšanu sistēmā man nav nekas jauns. Pirms apmēram 20 gadiem ar domubiedriem no biedrības “Tautvaldība” pamatīgi diskutējām, kādai vajadzētu izskatīties labākai sistēmai. Tolaik nebija vēl ne Parex, ne referenduma par valsts valodu un tam sekojošā referendumu faktiskā likvidēšana, ne pamatīgi apgrūtinātas iespējas izveidot jaunu partiju. Un tomēr jau tad bija skaidrs, kaRead More »Par vēlēšanu sistēmas reformu
Nezinu, vai kāds šo rindu lasītājs nezina, ko saīsina burti JRT, bet, ja arī kāds tomēr atrodas, tad atvainojos par saīsinājuma neatšifrēšanu, jo tālāk lasīt viņam tāpat nebūs vērts. Grāmatā ir 11 atmiņu stāsti par un ap ēku Lāčplēša ielā 25. Alvis Hermanis aprakstījis teātra tapšanu. Elita Kļaviņa savu ienākšanu teātrī un emocionālus mirkļus. KasparsRead More »Kā lēna un mierīga upe ir atgriešanās. JRT. 11 stāsti par teātra dzimšanu un dzīvi
