Aizvakar uzšuvu svārkus.
Tos tad nu vilkšu šovakar, kad dosimies ar vilcienu uz Ikšķili. Turpat, kur pagājšgad. Ceru vien, ka gadu mija nebūs kā pēdējos gadus - ar milzu asarām pār vaigiem, jo nu sitiet nost vai pļaukājiet, bet nu nepatīk man tas jaungads. NE-PA-TĪK. Un tā bezgalvientuļā sajūta tajos 12os, lai cik cilvēku apkārt arī nebūtu - nemāku aprakstīt.
Ceru, ka šogad būs kāds izcils klikšķis un būs brīnumaini, brīnišķīgi un viss lieliski. Vismaz uzsnigs??

Ak jā, balsi esmu pazaudējusi, čīkstu kā vecas eņģes (:

Gads tāds ļoti kluss, pavadīts ļoti daudz laika tikai ar sevi...un iestājies tāds pamirums. Nākamais gads noteikti, kaut vai kāzu dēļ, būs kaut nedaudz krāsaināks. Lai tikai pamēģina nebūt.
Toms un Anna pavadīti, nu sākšu pucēties un ta jau laiks doties.
Lai Jums skaisti, kraukšlīgi un krāsaini sulīgi (:

Mans izteikties

PAT lielveikali 1ajā būs ciet. Būs aizslēgtas bankas, pasts, klīnikas, optikas, mazie veikali un lielie veikali, frizētavas un zobārstniecības klīnikas, rokdarbu veikaliņi, mūzikas veikali, koncertzāles un gan jau, ka baznīcas arī būs slēgtas, bet nēēēē, kāāādam ir jābūt izlēcējam- Melngalvju nams būs atvērts. Pinpji.

nesaku, ka tēti, kuri ir tetovēti, ir labāki, bet manā galvā no šiem tetovējumiem rodas ideālo vecāku ilūzija. jebkurā gadījumā - skaisti (:

Dāvana. Ideja.

ja nu interesē, man mājās pieejamie ir Indijas kalnu zarkukaiņi.

Zinu, ka ar ideju par dāvanu nāku mazliet par vēlu, bet piedāvāt jau man tas neliedz un gads nav beidzies (un vispār, sezonai nemaz nav nozīmes) - skatos terārijā uz visu to baru ar zariņiem un domāju, ka man tiešām nebūtu žēl, ja daudzi no tiem atrastu jaunas mājas, iemājotu mājīgās burkās vai citos omulīgos iztrādājumos. Ideja? Atdāvināt mazos dzīvos žagariņus Jums (: man gan ir māņticība, ka dzīvu dvēselīti par pliku velti atdot nedrīkst, lai tai būtu laba dzīve, bet šokolāde/šāmpanietis/citi labumi pret dažiem lopiņiem nešķiet skarba samaksa.
Tātad, ja Jums kārojas mājās ieviest vai draugus pārsteigt ar mazajiem, viegli kopjamajiem un smieklīgajiem lopiņiem - piedāvājusm ir spēkā, kamēr zariņi ir terārijā (:
P.S. Joprojām visi aktīvi uz "darīt vējiņu", "darīt titāniku" un arī aktīvi izmanto viens otru kā maskēšanās objektu, noturot citus par zariem un slēpjoties vienam uz otra (:

Visi steidzas, uztraucas un dusmojas.
Viss tieši pretēji tam kā būtu jābūt Ziemassvētkos. Tā manā ģimenē. Es jau arī neesmu labāka, bet man arī vissirslikti.lv jau labu laiku par šo tēmu.
Ceru, ka pēc kāda brīža viss paliks mierpilns, kluss un skaists. Vismaz Jums noteikti vēlu, lai ir tieši tā.
Un gaidu mieru. Un tēvu, kuram jābūt pakaļ kuru katru mirkli.
Un nezinu NEVIENU pantiņu. Kas nu būs?

go ahead - open it!

Ziemassvētki un citas nebūšanas

Šodien pagatavoju mīļotajam pelēkos zirņus ar speķīšgaļiņu un sīpoliem + kefīru servēju. Dikti priecājās mans pāķu vīrietis. Jo ziemīšos šogad iztiksim bez šīs pirdienradošās daļas, lai nepārēstos jēgu (lai gan pagājšgad mums izdevās lieliski, taču piebildīšu, ka pēc zirņiem toties nebija neviens cits siltēdiens, vien salātiņi un maizīšuzkodas). Būs arī torte.
Pati gan kefīru ar lētu dzirkstošo vīnu aizvietoju.
Piparkūkas tā arī neuzcepu. Izskatās, ka tuvākais ir 6diena, kad to darīt. Vai arī - pēc Ziemassvētkiem - būs daudz brīvu dienu.
Nav svētku gars vispābā. Viss pelēks, drūms un nesvinīgs. 24ajā +7 grādus sola.
Dabūju savu pufīgo egli. Rīt lampiņas. Varbūt būs vismaz neliela auriņa skujkokam.
Rīt darbs, vakarā kīnõ (Kolka Cool) ar vedējiem un tad dzērieni un sarunas.
5dien darbs agēn, tad Toma vārd-dien-balle. Arī ar dzērieniem. Vecrīgā.
6dien? Pasākums ar ģimeni un tad pie draugiem. Bet vispār negribu šogad svētkus, jo ne laika gatavoties pienācīgi, ne arī kaut kas pat līdzīgs svētku noskaņai.
Un šodien arī biju pie Janča. Nepatīk rezultāts. Viennozīmīgi gan pati vainīga. Bet tagad neizteikšos pāragri, jo vai nu iepatiksies/pieradīšu vai izdomāsu kādu pārveides variantu. Iespējams pirmais pārak izdevies, tāpēc šis nobāl par daudz.
Vienvārdsakot - vissirslikti.lv

trīs-dienas-no-vietas

Viss sākās ar Krītiņu un Ieviņu - aizgājām apskatīties izslavētos RIIJA lāčus. Nosiekalojām tur arī visu pārējo un devāmies uz Burgu pie Zanes. Trīs koktēļi tur (laimīgā stunda tak), tad viens Route66, tad desojām uz veikalu, bez-desmit10os, 3 šampji, balle pa Ieviņas-Zanes mitēkli, viss it kā pierimst, bet mans telēfons gan nerima ar aicinājumiem talākiem un tad nu pucējāmies pa jaunu un devamies uz Teātra bāru. Tur Kaplis ar Kapleni, tur Kitija un Mārtiņs, tur arī Artis, Joņevs, manas dāmas ar vīrišķiem un un un...iespejams vēl kāds, ko esmu piemirsusi. Piemirsusi, jo gaja tik labi, ka prāts nespēja izsekot līdzi. Burvīgs vakars.
Savāca mani vīrietis ap 3iem, šķiet, uz aizvilka mājās.
Nogulēju līdz 13iem. Nu veci veci cepumi bija. Neēdiet vecus cepumus, jo, lai cik kvalitatīvs āhõls būs bijis, cepumus jutīs vēl visu nākamo dienu (:
Lēēēēēēēni sataisījos, lēēēni sapakoju dāvaniņas un lēēēni iepirkāmies Spicē (krīze? mašīnu nav kur nolikt nekur pie Spices, Spicē pašā un vispābā, mums vajadzēja tikai salātus un dzērienus). Un nākamā balle jau klāt.

Ēst un mīlēties.

Tās laikam ir divas svarīgākās lietas mana ķermeņa apmierināšanai, kas esot uz salas, pietrūka.
Vakariņās izēdu visu šprotes eļļā bundžu. Dzēru LV šampi. Bija arī zefīri, rupjmaize, spilvas gurķīši, končas Magone, Lācītis Ķepainītis, Serenāde.
Šodien, modusies tikai ap 13iem, brokastīs atļaujos turpināt iesākto šampja pudeli, ēst biezpienu (mājas sieru), Kāruma sieriņu un sāku domāt par kārtīgu rudzu piparkūku cepšanu (:

mājās.
mīļotā apskāvienos.
laime pilnīga.

Māsa

Jēēēēēēēēē, pēc 6h bučošu māsu, skaušu un vedīšu uz savu mitēkli.
Pirms tam gan mums transports būs jāpagaida. Sēdēsim maķītī (jo tas vienīgais būs atvērts, tas vispār vienīgais ir atvērts pēc 17iem) un dzersim kādu karstu dzērienu, pļāpāsim (:
Woooohooooo (:

šodienas patiesība

zvēri

Precnis 2 un Smiekli.

Jā, tas nu ir noticis bez manas ziņas - man ir kāzu fotogrāfs. Izrādās, var arī par sviestmaizi, vai pat bez tās. Bet stāsts citdien, jo šodien kas svarīgāks ->

Fotogrāfa faktu pārspēj dienas ziņas - mana topošā vīra jaunie apavi. Jaunie DARBA apavi. Šūti tieši viņa pēdai un kaldināti.
Lūk:

ROOOZĀĀĀĀ ((((: Un uz papēža!!!!! ((((:

Viņam tak pat klasiskie vīriešu džemperi ar V veida izgriezumu šķiet gejiski. Jēl, kāda man sajūsma par šo Mērfija darbiņu (:

Smejos smejos smejos un vēl joprojām - smejos ((((:

Precnis 1

Ha hā, nu es Jūs sākšu apbērt ar prečņa lietām, vietām un padarīšanām un Jūs tur neko nevarēsiet padarīt (:
Tad nu ziņoju, ka kāzu autõ mums ir. Ar visu šoferi. Jū-hū!
Izskatās, ka ir arī kleitas šuvējas un sejas krāsotāja. Frizieris izlemts (tad nu gan tur bija ko domāt), tikai viņam pašam tas vēl jāpaziņo (:
Apavi - kad atbraukšu. Ir variants. Vismaz man. Mīļotajam vispār viss vienalga, ka tikai precnis un sieva (: (mīļi)
Ceremonijas vieta - ček.
Tiks precizēts info ar vienu mācītaju, ja šis piekritīs (un mums derēs prasības) - nenormāli kruti, ja ne - ir rezerve (:

Bildinājums.

Tikušies nebijām bez dažām dienām 2 mēnešus. Tikpat kā vesela mūžība.
Arī lidostas ainiņa nu gluži kā filmās, kur lielā pūlī abi viens otru izstieptiem kakliem, satrauktu skatienu meklē meklē meklē.... un skatieni satiekas! Un viņi skrien viens otram pretī un krīt apskāvienos, kuros kavējas vēl ilgi, atgūstot otra smaržu, lūpu pieskārienus un čukstus.
Ir tik burvīgi atkal būt kopā.
Londonas  daudzie stāsti lai paliek Londonā un mūsu atmiņās. Šoreiz tikai viens no visiem.

Prom no mīļajiem.

Atvadījos no bloga 3dienas vakarā, kad aizsteidzos uz tomēr pēdējo autobusu, kas ved uz Notingemu.
Autobusa pieturā, kurā biju vismaz 15min pirms autobusa, no kāda cita autobusa izkāpa šofere, dāma vēlējās uzsmēķēt, un kā jau ar angļiem te tas vienkārši notiek, runājāmies līdz pat mana transporta pienākšanai ostā. Patīkami aizskrēja laiks.
Notingemā, nu jau vēl vairāk stresodama un gānīdamās par savu smago somu, desoju uz 10min attālo citu pieturu. Pieturu, no kuras attiet autobusi uz lidostu. Arī šajā pieturā biju ļoti laicīgi un varēju brīdi vērot, kā no ielas pretējās puses kluba jaunieši pārģērbušies dažādos tēlos (varbūt helovīna atmiņās vēl) vēlās, cēlās, auroja, klaigāja un visādi citādi izpaudās.
Lidostas nakts bija gara. Ļoti gara. Izminēju vai visas krustvārdu mīklas, izskatījās, ka arī neapmierinu ar savu pārāk ilgo atrašanos kafejnīcas oficiantu, lai gan apēdu maizīti, izdzēru latti un vēlāk arī tēju.
Laikā starp 4 vai 5iem no rīta beeeeidzot sākās čekins. Laimīgi izstāvēju rindu (beidzot kaut kas notiek, kas gandrīz neļauj aizmigt), mierīgi izgāju drošības pārbaudi un biju otrā pusē, ha hā. Tai otrā pusē man spēka jau vairs nebija tikpat kā nemaz, pat rokas trīcēja, tapēc piesēdu līdz šim dārgākajā Hesburgerī (vai varbūt tas bija BurgerKings??) un apēdu burgeri. Kartupelīši ielidoja maisiņā un tālāk - somā. Nebija spēka tik daudz apēst.
Tālāk jau mega rinda, Ryanair briesmīgā somu izmēra pārbaude, kas līdzīnājās vairāk pazemošanas aktam un tad jau lidmašīna.

Ir! Ir 2.novembris. Mīļotais šobrīd droši vien jau 30 sekundēs uz marsa dara baudni ausīm. Uzdāvināju.
Tikmēr es sajūsmināta, ka esmu sabāzusi somā VISU, ko gribējās paņemt līdzi (: Kaut nu 1) soma izturētu un nesaplīstu, 2) tajā nebūtu vairāk par 10 kg un 3) tā atbilstu izmēram. Par to tik uztraukumi.
Ēdu auzu pārslu putru ar āboliem un mellenēm. Vakariņas pirms braukšanas.
Biju domājusi uzsākt braucienu 22:30 - tā teikt - jo vēlāk lidostā, jo mazāk jādirn, bet es jau tagad dirnu un nespēju vairs sevi nodarbināt, lai puncī nepacietīgi nekņudētu un nebūtu liels satraukums. Prasās process.
Tā ka iespējams došos jau uz to, kas 21:30. Nu nekas, ka lidostā ātrāk. Man tak krustvārdu mīklu žurnālis. Un telefõns. Un miegs tak arī nāks ciemos (: Un ceru, ka būs vaļā kāda kafejnīca. Un vispār - cik ta var šitā mierīgi nosēdēt, m?
Es tak vairs pat nespēju apjaust, cik ļoti gribas no šejienes prom, tfu, gribēju teikt - cik gan ļoti gribas uz mājām pie mīļajiem.
Gribu māāāāājāāāās!!!!
Līdz izlidošanai vairs tikai (!) 10h. Jēēēēl...

Melns un balts.

Saulaina, mazliet vējaina, bet silta 7diena.
Jau atkal divas dienas pēc kārtas brīvas. Par daudz, tas ir par daudz man šeit, lai gan nenoliegšu, ka šodien daudz esmu paspējusi un nākamās divas dienas tikpat kā nekas nebūs vairāk jādara, vien jāstrādā un jāguļ, lai ātrāk laiks rit. Trešdien arī, bet tā diena vairs neskaitās, jo tajā sākas ceļojums, hi hi (:
Vakar biju Notingemā. Iztērēju kaudzi naudas. Tik, cik Latvijā mēneša laikā nopelnīju. Sirdsapziņas pārmetumi mijās ar sajūsmu par jauniegūtajām bezatlaižu lietām. Divi pāri Blowfish zābaciņu, mmmm, pasakaina un lieeela stirnu soma, brieža cepure arī, nu dikti smieklīga, ar ragiem protams, no PULP, veikala, kas ir katra alternatīva jaunieša, varbūt arī vairs ne jaunieša, sapnis. Nopirku arī labas lietas māsai (soma, šorti, šalle) un krustmeitai ("ādas" jaku). Nesaprotu, kā to sabāzīšu savā stirnu somas rokasbagāžā, lai lidostas kontrole mani izlaistu cauri, nepaziņojot, ka "šis nu ir par daudz, jaunā dāma".
Ak, mīļotajam tak sagādāju lieliskākās austiņas (pleijerim) evā'. Ceru, ka dikti patiks. Tā kā viņš reizēm šito manu bībeli lasa, nelikšu linku, lai vismaz tik daudz viņam pārsteigums, jo to, ka būs austiņas, viņš jau zin.
Māmiņai atvedīšu vietējo "emīlu gustavu" - tiešām lielisku šokolādi. Pati pierakstījos šīs šokolādes fanu pulciņam - klubam. Drīz pa pastu man nāks šokolāde, jammīī. Patiesībā, ļoooti liela iespēja, ka tā šokolāde būs klāt, kamēr es vēl LV būšu.

sajūsma. sajūsma arī tagad par lieliskāko foto atklājumu sev - melnbalto filmu. un ir jau arī iemesls - 6 latus par filmiņu vēl nekad nebiju atdevusi. (: melnbalts turpinājums sekos. p.s. bilde - Londona. fonā St Paula baznīca.

olalāā

mani draugi. lācs, brieds un vards.

No 6dienas ar mums dzīvos vēl divi jaunēkļi. Viens no tiem esot skeiteris.
Rīt pārvācos uz mazāko istabu mājā, lai dotu savējo puikiem.
Te kaut kas tomēr mēdz notikt. Interesanti.
Kas vēl? Vēl tikai 6 dienas līdz Lielajam Ceļojumam (:

Līst.
Vakar bij pērkons uz zibens. Dzīvākā lieta, ko esmu šeit dzirdējusi, redzējusi un jutusi.
Man ir karamelē mērcēts ābolis uz kociņa.
Un āboļu kanēļa tēja. Mmmm.

Papīra mežs.

Darbs man ir patiešām interesants.
Vai pērkat jaunas grāmatas? Un tad, atnesot tās mājās, atverot pirmā lieta ir grāmatu pasmaržot?
Es strādāju printēšanas kompānijā. Tur katru dienu sanāk turēt rokā tikko no iespiestuves, tikko sagrieztu, tikko iesietu...
Es jau pati iesienu grāmatas. Protams, ar pavisam milzīgajām mašīnām es vēl nestrādāju (un nedomāju, ka kādreiz arī kāds laidīs klāt), taču iesiet vienkāršākos variantus nu gan māku.
Bet jā, pats galvenais - tā smarža un aura. Svaigi raksti, bukleti, bildes, spēles...
Ja vien neskaita faktu, ka tur zudībā tiek laisti meži. Printē nerēķinot. Dienas laikā man bieži vien nākas izmest vai veselu koku... Ja tos papīra kalnus atkal par kokiem varētu...Būtu mežs. Liels liels, biezs biezs mežs.

Arī Oxfordas vārdnīcas gatavojam mēs. Vismaz esam vieni no, tapēc, kad sagribas mani tuvāk sajust - ieejiet gramatnīcā un paņemiet rokās vārdnīcu. Varbūt, ka tieši to speciāli Tev būšu izgatavojusi es (:

P.S. Man te ir nejēgā vientuļi.
P.P.S. Vēl tikai 11 dienas līdz Lielajam Ceļojumam (:

Miers

muzik: Hellsongs

Vakars tik mierīgs.
Es runāju, viņš klausās.
Pasmaida par mani.
Runāju visu, kas patīk.
Klausās.
Maliet to, kas nepatīk.
Bet viss par skaisto.
Klausās.
Ļauj ticēt,  ka reiz es būšu pasakā.

Miers.
Tik mierpilna sajūta man sen nav bijusi, šeit esot.
Mierpilni eju tagad gulēt, lai rīt tāda sakārtota uz darbu dotos, un varētu jau mīnusot vienu dienu vairāk līdz braukšanai ciemos pie Jums (: Bezgalīga ilgošanās.

Klausās. Un mīl.
Miers ar mīļoto šovakar.
Paldies Tev, mīļš (:

Mīlestība

Vakaros, ar ciklopu, tumšā istabā zem segas esot, lasu Noras Ikstenas Amour Fou.
Tur par mīlestību.
Labi uzrakstīts. Mīlestīgi.
69. pantos.

Īvs un Ada. Cieš, mokās, mīl, jūt, redz, neredz, saprot, laužas un mīlējas. Pa vidu Amo. Viņš no debesīm.

"Nekas vairs nav viennozīmīgs un saprotams, ar gribu nav pat iespējams apturēt tās sāļās ūdens straumes, kas gāžas no acīm. Aizej tur, nezin kur, atnes to, nezin ko. Amo gribētu te atnest mīlestības gudrību. Gudru mīlestību. Kas nāk no debesīm tīra, nesamaitāta un bez grēka, pieklājīgi sveicinās ar zemes velnu, iemiesojas cilvēkā, kurā dievi sadzīvo ar dēmoniem, un pēcgalā padara to mierīgu un labu."

Ļoti atklāti.

Esmu sasodīti viena.
Ja neskaita faktu, ka man ir Kristīne ar Uldi, kas dzīvo augšējā istabā un spēj ienīst visu, kas kustas un kas nekustas, tad arī mana mazgadīgā darba kolēģe, kura, lai gan ne tik apveltīta ar intelektu, tomēr gana draudzīga un komunikabla, nu iespējams atrodas apcietinājumā par narkotikām, kas arī ir vienīgais izskaidrojums viņas nozušanai no zemes virsas ar visu telefõnu un darbā neierašanos pēdējās 3 dienas. Stāstu par narkotikām izstāstīšu, kad viņa beidzot būs atpakaļ uzradusies (un es ceru, ka tas notiks).

pūč

Londona 2011

Sveicināta, Londona. Pilsēta, kurā ceļu būvējot, tie apiet zīles (:

Liela pilsēta. Un daaaudz saules. Kad Jums pēdējoreiz
oktobrī bija +30?

Pandora

Divi un virtulītis

pixie

Saluki. 04.10.

Čehoslovākijas vilkusuns

Rot, dob, VAS.

Suņi Jaungadā.

Bonzele

Husky

Canisterapija

Tors

Bonis

Suņa gars

24h stenaline

Īrs

Kate & Grands

Ja jau saucam mani par Māru,...

tad ziniet - "In Japanese 'Maru' means circle or round" (:

Kad mājās nekā nav...

"Kad mājās nekā nav, paņemam garneles un avokado un.." tāda vai līdzīga doma Mārtiņam Rītiņam reiz izskanēja daudzos viņa raidījumos. Viņš ir fantastisks. Bet ne par viņu šoreiz. Šovakar par ēdienu.
Par to, kā ir tad, kad man mājās vairāk nekā nav. Ledusskapis tukšs, pieliekamais arī, jo jau rīt, agri no rīta, pametīšu šo 3stāvu namu uz četrām dienām, lai nodotos mīlestībai Londonā. Attiecīgi - nekas lieks iepirkts netiek, lai nesabojājas, un vispār man šonedēļ īpaši mazbudžetīga nedēļa sanākusi.
Tātad, kad mājās nekā nav, ņemu lasi, saldo krējumu... Bet ja nopietni, tad nopietni - no jubīlejas suši bija palicis lasis, ko sasaldēju, veikalā pa 9 saņķiki nopirku burkānus un mazo paciņu saldo krējumu par 60 saņķikiem (vietējiem, of hõrs), un mājās vēl mētājas daži kartupeļi no šīs manas mazbudžeta nedēļas paikas. Sīpoliem uz maisiņa vispār rakstīts, ka bija jaizlieto līdz augusta beigām, tā ka sazin, kad pirku tos (:
Tad nu sagriezu burkānus, sametu mazūdenī katliņā. Sagriezu arī kartofelīšus divus un sametu katliņā. Ļāvu paburbuļoties tiem, tad metu klāt sīpolu un lasi, paralēli garšvielojoties ik pa laikam, un pašās beigās - saldkrējumiņš. Un voilā, man ir laša zupa, kad mājās nekā nav. Starp citu - man pirmā pašgatavotā zivju zupa mūžā (:
Labu apetīti man (zupa sanākusi tiešām lieliska!) Un Jums, ja ēdat (:

P.S. Vispār jau graujoši grūti ir pagatavot maltīti vienai personai, vienreizējai lietošanai. Žetons man (:

Sirsniņai.

Atmiņās kavējoties. Šādu apsveikuma kartiņu saņēmu savā dzimšanas dienā, kopā ar visu lielo paku, pilnu ar Stendera vannas bumbām, Emīla Gustava šokolādi, Pūres šokolādi, krustmeitiņas roku darinājumiem, dzērvenēm veselīgu zālīšu pūdercukurā, Agneses Narņickas jaciņu, mīļotā kreklu, jõgas tēju un veselības tēju un un un....vairāk nemaz neatceros (: Zinu, ka no pakas izsprāga milzu Mīlestība!

[bilde no Zvērā'11. by Kaplis]

Vājuma brīdis

Es Jums nemelošu.
Šodien gāja slikti.
Man ir bezgala vientuļi.
Man nav naudas un man ir kartupeļi rītā un vakarā.
Cēlos 4os no rīta. Bez komentāriem.
Pa nakti palika slikti no manas slimības. Pa dienu vārgums.
Man te neviena nav.
Ļoti, nu tā, ka ĻOTI gaidu, kad atbrauks Aija. Ja atbrauks.
Un vēl ļotāk gaidu 5dienu. Londonu. Mīļoto.
Daudz uztraukumi par motociklu, apdrošināšanu un tamlīzīgiem niekiem, kas nav nieki.
Ļoti daudz nevajadzīgi uztraukumi sadzīviskie. It kā metīšot mūs no mājas ārā.
Kā jau minēju - vissirslikti.co.uk.
Un tikko uzzināju, ka neesmu saņēmusi paciņu ar zaķiem no draugiem jubīlejā. Vienīgo cerību dod fakts, ka māsa tikko saņēma 3nedēļu ceļojošo paciņu no manis.

es pret rapidozauru

Created by Oatmeal

Pašai savs

Man šeit ir pašai savs Forests Gamps.
Tas taču ir tik piemīlīgi.
Katru darba dienas rītu, uz darbu ejot, pieturā stāv vīrietis. Jauns vīrietis. Gluži Foresta labākajos gados.
Stāv viņs tur gan tad, kad es izeju no mājas visagrāk, gan tad, kad ar velõ braucu - visvēlāk. Esmu rēķinājusi, ka kādas 40-50 min viņš tur stāv noteikti.
Kas vēl? Vēl viņam vienmēr ir sporta soma un maza ēdiensomiņa - balta ar zaļu.
Stāja viņam ari tāda...piemīlīgi forestiska.
Viņš vienmēr stāv vienā un tajā pašā vietā, ceļa malā, pie pietures zīmes staba.
Viņš ar sevi mēdz klusi sarunāties.
Katrai mazai pilsētai savu Gampu.

Siltums

Šodien gan ir tā, ka visu varētu mest pa gaisu un braukt mājās.

vrummmm

tā ālējas vīrietis, kad tupele projām jeb mana mīļotā vīrieša izklaides. īstu vīru padarīšana (:

puiki brauc vēlēt.

dienas aizrit

Nē, lūzuma punkts tas vel nav, jo tā, ka gribetos visu pa gaisu mest un braukt atpakaļ, tā galīgi nav. Drīzāk tāda iekšējā krīze. arī apkārt visi tie glupie latvieši un es viena no viņiem. Ko sasniegusi? Ko te vispār daru?
Un tad nu vakar bija grūti. Cēlusies pusē5os no rīta, gajusi stundu kājām uz darbu, tad 12h strādājusi...Un tad nākot ar tam pašām divam kājām atpakaļ, uznāca...drīzāk aizgāja. Aizgāja man ciet un palika tik tik vientuļi, nu tik tik bēēdīgi...
Un es pat nevaru pateikt, vai man kaut kas/kāds pietrūka, vai bija kāds ne tā paskatījies virsū.
Tā vienkārši bēdīgi un viss. Laikam jau ta gadās. Rīt atkal uz darbiņu, tad jau gan jau labāk būs.

P.s. Ko es darīju savā vienīgajā brīvdienā pa 2 nedēļām, tas ir, šodien? Iztīrīju visssu māju, aizgāju uz pilsētu (tagad man jauns gredzens, jauni auskari un broša) un sagādāju sev mitrumuzsēcējus (papildus), jo tas viens, kas ir, manuprāt, netiek galā ar to mitrumu kalnu, kas man jāelpo, tapēc tagad 1gab skapī un divi istbā un iespējams pat nedabūšu tuberkolozi. Bet vispār jau dulls mitrumiņs te uz salas. Tad atnācu mājās, uzcepu sev ribiņas bārbekjū mērcē, frī kartupeļus un briseles kapostiņus. Skatījos meiteņu filmas. Darīju internetus. Lai silti un kouzī. Arī izmazgāju un izkāru veļīņu saulainajā vējainajā 7dienā, bet tikko biju iekšā, tā sāka gāzt. Klasika.

p.p.s. pirmdiena dulla - 13h darba diena. eju izrubīties. ārā daudz vēji.

Vējš un lietus.

Saule un lapas.

Kamēr Katja ālējas,

tikmēr man kastaņi. Anglijas kastaņi.

Man ir (2)4 gadiņi

un nu jau dikti daudz radziņi (: He!
Nu tad tā. Te nu bildes no jubilejas. Īsti stāstīt nemaz nav ko. Diezgan normāla prombūtnes dzimumdienas depresija, bet šķiet, vieglā formā.
Pa dienu darbs, vakarā - ciemiņi (veseli divi, neskaitot mājas iedzīvotājus. vēlāk arī Oļegs pievienojās) (: Mani centieni būt aizņemtai visu dienu diezgan labi izdevās.
(p.s. minūti pēc 12iem pēc mana laika, manā istabā iespērās mani mājas biedri ar sūkļa boba torti, pūšamām svecītēm un bambusu, tā ka sāku dzimšanas dienu jau pirms mošanās un pirms savas faktiskās dzimšanas
p.p.s. atvainojos par sevi vien bildēs, bet viss ir pavisam vienkārši - neviens cits netika fotogrāfēts)

es un Bobs