Visvairāk man patīk leļļu radīšanas procesā tas, ka jūti, ka katra lelle ir ar savu raksturu. Kāds tas būs, to nu gan nevar paredzēt. Šoreiz, kad lellītei domāju sapīt bizes vai sasiet ļipiņas, ka tik ne arī! Pilnīgi skaidri sapratu, jāskrien tai meitenei ar vaļā matiem, kur vējam paspēlēties. Nebūs nekāda bižaine! Un kā izrādījās, arī lellītes jaunā draudzenīte, kaut vēl pavisam maziņa, ir īsts žiperis. Tā kā viņām abām daudz piedzīvojumu vēl priekšā!!!
