Faraons
Faraons (koptu: ⲡⲣ̅ⲣⲟ, prro) ir vispārpieņemts apzīmējums Senās Ēģiptes valdniekiem sākot ar pirmo dinastiju, kas sāka valdīt ap 3150. gadu p.m.ē. un beidza valdīt līdz ar Ēģiptes iekļaušanu Romas impērijas sastāvā 30. gadā p.m.ē.[1] Faktiski šo terminu sāka izmantot tikai sākot ar 1200. gadu p.m.ē., kad valdīja Merneptahs. Pirms tam Ēģiptes valdnieki tika saukti par horu, nesu beti vai nebti.[2]
Senajā Ēģiptē liela nozīme bija mitoloģijai. Faraoni uzņēmās arī galvenā priestera pienākumus. Ēģiptieši ticēja, ka faraons ir dzīva saikne starp cilvēkiem un dieviem un ka pēc nāves faraons pats kļūst par dievu. Faraoni kontrolēja visu Ēģipti, izdeva likumus, ievāca nodokļus un pildīja karavadoņa pienākumus gan aizsargājoties no citām tautām, gan uzbrūkot tām.[3]
Vēsture
[labot | labot pirmkodu]Senās Ēģiptes valdnieku institūcija izveidojās līdz ar Senās Ēģiptes valsts rašanos aptuveni 4. gadu tūkstoša p.m.ē. beigās. Saskaņā ar tradicionālo hronoloģiju ap 3100. gadu p.m.ē. Augšēģipte un Lejasēģipte tika apvienotas vienā valstī. Par pirmo apvienotās Ēģiptes valdnieku tradicionāli uzskata Menesu, kuru nereti identificē ar Narmeru. Ar šo periodu sākās Pirmās dinastijas valdīšana.
Senās valsts laikā faraona vara kļuva īpaši centralizēta. Valdnieks atradās valsts pārvaldes un reliģiskās sistēmas centrā un tika uzskatīts par dievišķās kārtības uzturētāju. Šajā periodā tika uzceltas lielās piramīdas, kas kalpoja par faraonu kapenēm. Pazīstamākās no tām ir Gīzas piramīdas, tostarp faraona Heopsa Lielā piramīda.
Pēc Senās valsts sabrukuma Ēģipte piedzīvoja politiskās sadrumstalotības periodus, taču faraonu vara vairākkārt tika atjaunota. Vidējās valsts laikā Ēģipte atkal tika apvienota, tika nostiprināta centrālā pārvalde un paplašināta valsts ietekme Nūbijā.
Īpašu varenību faraonu valsts sasniedza Jaunās valsts laikā aptuveni no 16. līdz 11. gadsimtam p.m.ē. Ēģipte kļuva par vienu no nozīmīgākajām Seno Tuvo Austrumu lielvarām, un tās teritorija un ietekme izpletās Nūbijā un Levantē. Šajā laikmetā valdīja tādi pazīstami faraoni kā Hatšepsuta, Tutmess III, Ehnatons, Tutanhamons un Ramzess II.
Pēc Jaunās valsts beigām faraonu centrālā vara pakāpeniski vājinājās. Ēģiptē valdīja gan vietējās dinastijas, gan ārvalstu izcelsmes valdnieki. Dažādos periodos valsti kontrolēja lībiešu, nūbiešu un Persijas impērijas valdnieki, kuri pārņēma tradicionālos faraonu titulus un Ēģiptes valdnieka simboliku.
332. gadā p.m.ē. Ēģipti iekaroja Maķedonijas Aleksandrs, pēc kura nāves tajā izveidojās Ptolemaju dinastija. Lai gan Ptolemaji bija maķedoniešu un grieķu izcelsmes, Ēģiptē viņi valdīja kā faraoni un izmantoja tradicionālo faraonu titulāciju un reliģisko simboliku.
Pēdējā Ptolemaju dinastijas valdniece bija Kleopatra VII. Pēc viņas un Marka Antonija sakāves cīņā pret Oktaviānu un Kleopatras nāves 30. gadā p.m.ē. Ēģipte tika pievienota Romas valstij. Līdz ar to beidzās vairāk nekā trīs tūkstošus gadu ilgusī Senās Ēģiptes faraonu valdīšanas tradīcija.
Ievērojamākie faraoni
[labot | labot pirmkodu]| Vārds | Komentāri | Valdīšanas periods |
|---|---|---|
| Narmers | 1. dinastijas 1. faraons, pirmais Senās Ēģiptes faraons | ap 3100. gadu p.m.ē. |
| Džosers | 3. dinastijas 1. faraons, uzcēla pirmo Ēģiptes piramīdu | ap 2670. gadu p.m.ē. |
| Heopss | 4. dinastijas 2. faraons, uzbūvēja Gīzas piramīdas | 2589–2566. gads p.m.ē. |
| Hefrens | 4. dinastijas 4. faraons | 2558–2532. gads p.m.ē. |
| Pepi I | 6. dinastijas 3. faraons | 2332—2283. gads p.m.ē. |
| Pepi II | 6. dinastijas 5. faraons, valdīja 94 gadus, visilgāk no visiem faraoniem | 2278—2184. gads p.m.ē. |
| Jahmoss I | 18. dinastijas 1. faraons | apmēram 1550–1525. gads p.m.ē. |
| Hatšepsuta | 18. dinastijas 5. faraone | 1479–1458. gads p.m.ē. |
| Tutmoss III | 18. dinastijas 6. faraons | 1458–1425. gads p.m.ē. |
| Ehnatons | 18. dinastijas 10. faraons, sākumā pazīstams kā Amenhoteps IV | 1353—1336. gads p.m.e. |
| Tutanhamons | 18. dinastijas 13. faraons | 1333—1324. gads p.m.ē. |
| Ramzess Lielais | 19. dinastijas 3. faraons | 1279—1213. gads p.m.ē |
| Dārijs I | 27. (pirmās persiešu) dinastijas 4. faraons | 521–486. gads p.m.ē. |
| Kserkss I | 27. (pirmās persiešu) dinastijas 6. faraons | 486–465. gads p.m.ē. |
| Dārijs III | 31. (otrās persiešu) dinastijas 4. (pēdējais) faraons | 336–332. gads p.m.ē. |
| Aleksandrs Lielais | Argeadu dinastijas 1. faraons | 332–323. gads p.m.ē. |
| Ptolemajs I Soters | Ptolemaju dinastijas 1. faraons | 305–285. gads p.m.ē. |
| Kleopatra VII | Ptolemaju dinastijas 37. faraone | 51–30. gads p.m.ē. |
| Cezarions (Ptolemajs XV) | Ptolemaju dinastijas 41. faraons, pēdējais Senās Ēģiptes faraons | 44–30. gads p.m.ē. |
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ Clayton, Peter A. Chronicle of the Pharaohs the Reign-by-reign Record of the Rulers and Dynasties of Ancient Egypt. London: Thames & Hudson, 2012. Print.
- ↑ Toby A. H. Wilkinson. Early Dynastic Egypt (angļu). Routledge, 2002. ISBN 978-1-134-66420-7.
- ↑ «Pharaoh». AncientEgypt.co.uk. The British Museum. 1999. Arhivēts no oriģināla, laiks: 1999. gada 27. novembris. Skatīts: 2017. gada 20. decembris.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Faraons.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Pasaules vēstures enciklopēdijas raksts (angliski)
- Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
- Ebreju enciklopēdijas raksts (angliski)
 | Šis ar Senajiem laikiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|
